Gaisa temperatūrai slīdot arvien zemāk, pirmdien jau teju visās Eiropas valstīs spēkā sinoptiķu brīdinājums par salu vai sniegu, liecina meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā “Meteoalarm” ievietotā informācija. No “Meteoalarm” dalībvalstīm brīdinājums par aukstumu vai snigšanu pirmdien nav spēkā vienīgi Baltijas valstīs, Islandē, Norvēģijā, Portugālē, Maltā un Kiprā. Oranžās krāsas brīdinājums par zemu gaisa temperatūru spēkā Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Itālijā, Melnkalnē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un Vācijā. Oranžais brīdinājums par snigšanu spēkā Itālijā, Serbijā, Rumānijā, Grieķijas ziemeļos, Francijas dienvidaustrumos un Vācijas ziemeļos.Katrai valstij ir savi kritēriji, kad tiek izplatīts brīdinājums. Piemēram, kalnu rajonos Zviedrijas ziemeļos gan svētdienas, gan pirmdienas rītā sals pastiprinājies līdz -38 grādiem, bet brīdinājums par aukstumu nav spēkā, jo šāda gaisa temperatūra šajā reģionā nav sevišķi reta parādība un nerada postījumus. Turpretī Vidusjūras reģionā vietām spēkā brīdinājums par gaisa temperatūras noslīdēšanu kaut vai vienu grādu zem nulles, jo salnas apdraud ziedošos augus un šā gada ražu.Viszemākā gaisa temperatūra pirmdienas rītā reģistrēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, kur termometra stabiņš pie Pečoras upes noslīdējis līdz -41 grādam. Atbilstoši aģentūras LETA rīcībā esošajai informācijai iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra Eiropā šajā ziemā bija -39,5 grādi 4.februārī kalnos Zviedrijas ziemeļos. Stiprākā snigšana Eiropā februāra pēdējās dienās gaidāma vietām Itālijā, Grieķijas ziemeļos, Albānijā, Maķedonijā, Bulgārijā, kā arī Rumānijas un Serbijas dienvidos.
Lielākais aukstums Latvijā gaidāms februāra pēdējās divās dienās, kad salu papildinās vēja brāzmas, liecina jaunākās laika prognozes. Gaisa slānī pāris kilometru virs Latvijas šīs ziemas bargākais sals no Krievijas ienāks pirmdien un otrdien, bet – tā kā ir gaidāmi mākoņi – piezemes slānī gaisa temperatūra var arī nenoslīdēt zemāk kā iepriekšējās naktīs. Līdz šim zemākā gaisa temperatūra šajā ziemā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem reģistrēta 23.februāra rītā Daugavpils novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš sasniedza -27,4 grādu atzīmi. Tuvākajās naktīs kopējā gaisa masa būs pietiekami auksta, lai skaidra laika un bezvēja gadījumā sals kļūtu lielāks par -30 grādiem, bet jaunākās prognozes liecina, ka gaidāmi mākoņi un vējš, kas nepieļaus tik zemu gaisa temperatūru.
Nedēļas sākumā pamatā laika apstākļus noteiks spēcīga anticiklona dienvidu mala, kā ietekmē gaidāms mākoņains laiks, tomēr bieži parādīsies saule. Ar ziemeļaustrumu, ziemeļu vējiem Latvijā turpinās ieplūst arktiskās gaisa masas. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, atnesot nozīmīgākas nokrišņu zonas, un, iespējams, pat atkusni brīvdienās. Pirmdien un nedēļas sākumā laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, kas teritorijas lielākajā daļā nesīs nelielu sniegu. Lai gan debesis būs mākoņainas, teritorijas lielākajā daļā arī bieži skaidrosies. Līdz ar to naktī gaidāmas ļoti zemas temperatūras – valsts austrumu daļā -18…-23°, savukārt rietumos tuvāk jūrai -13…-18°. Dienā gaiss iesils līdz -12…-17°, Kurzemē piekrastē būs nedaudz siltāk -8…-11°. Pūtīs lēns līdz mērens vējš, kas Kurzemes piekrastē būs brāzmains. Nedēļas vidū atmosfēras spiediens sasniegs savu maksimumu. Virs Latvijas būs neliels mākoņu daudzums un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Gaisa temperatūras būtiski nemainīsies, taču nedaudz pastiprināsies ziemeļaustrumu vējš, kas būtiski ietekmēs komforta temperatūru.
Aukstākā diena būs 27.februāris, kad pat dienas vidū saule gaisu neiesildīs vairāk kā līdz -10..-16 grādiem, savukārt mēneša pēdējā dienā gaisa temperatūra nav gaidāma augstāka par -9..-14 grādiem.Pastiprinoties austrumu, ziemeļaustrumu vējam, sals šķitīs lielāks. Komforta temperatūra jeb sajūtu temperatūra aukstākajos brīžos daudzviet pazemināsies līdz -30..-35 grādiem. Darba nedēļas izskaņā Latvijai no dienvidiem pietuvosies vairāki cikloni ar nokrišņu zonām. Debesīs mākoņu daudzums palielināsies, un visā teritorijā, sākot ar dienvidaustrumu rajoniem, snigs. Austrumu daļā sniega segas biezums var pieaugt par 6-8 cm. Toties sals vairs nebūs tik stiprs, un naktī tas atdzisīs vien līdz -11…-18°, savukārt dienā termometra stabiņš jau pakāpsies līdz -5…-10° atzīmei.
1.marts: Nedēļas otrajā pusē sals mazināsies tikai nedaudz, bet nākamās nedēļas vidū iespējams gaidāms atkusnis, liecina prognozes. Nākamajās divās naktīs temperatūra būs -15..-20 grādi, siltāks daļā Kurzemes – ap -10..-14 grādiem, bet dienās gaiss iesils līdz -6..-12 grādiem. Ceturtdien un naktī uz piektdien daudzviet snigs, vairāk Kurzemē un Zemgalē, bet brīvdienās visā valstī ik pa laikam neliels sniegs. Brīvdienās kļūs vēl nedaudz siltāks un temperatūra pēcpusdienās sasniegs -1..-6 grādus. Nākamās nedēļas vidū laiks Latvijā kļūs nedaudz pavasarīgāks, gaidāms atkusnis, tomēr pēc pašreizējām prognozēm grūti spriest, cik ilgi tas saglabāsies. Ļoti iespējams, ka martā vēl gaidāmi aukstuma viļņi.
Eiropā pārspēti simtiem aukstuma rekordu; kalnos Norvēģijā sals līdz -40 grādiem.
Dienu pirms kalendārā pavasara sākuma liels aukstums aptvēris teju visu Eiropu – no Krievijas līdz Īrijai un Itālijai, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Aukstums, kas sasniedzis arī Vidusjūras krastu, Lielbritānijā iesaukts par “zvēru no austrumiem”. Britiem tas ir “zvērs no austrumiem”, holandiešiem Sibīrijas lācis, bet zviedriem – sniega lielgabals. Tie ir dažādi apzīmējumi neparasti aukstajiem laikapstākļiem, kurus pašreiz pieredz Eiropā. Sniega un apledojuma dēļ Īrijā un Skotijā izsludināts augstākais brīdinājums. Laikapstākļu dēļ daudzviet bloķēta satiksme un ieputināti transportlīdzekļi, bet daži ciemi dienām ilgi var būt nošķirti no ārpasaules un palikt bez elektroapgādes. Pirmo sniegu sešu gadu laikā pieredzējusi arī Roma. Zemākā gaisa temperatūra, -40 grādu, trešdienas rītā reģistrēta kalnos Norvēģijas dienviddaļā. Zem -30 grādiem termometra stabiņš noslīdējis arī vietām Krievijā, Somijā, Zviedrijā un Alpu kalnos. Lielākais skaits temperatūras rekordu ir Rietumeiropā, kur arktisks aukstums ieplūst reti. Tajā skaitā Francijā reģionos ap Parīzi sals pastiprinājies līdz -10 grādiem, arī Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas apkaimē gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -11 grādiem, Itālijā pat Vidusjūras piekrastē reģistrēts sals līdz -9 grādiem. Pēdējo dienu laikā Eiropā kopumā pārspēti vairāki simti aukstuma rekordu. Lielākajā daļā valstu spēkā sinoptiķu brīdinājumi par salu un sniegu. Atbilstoši “Meteoalarm” datiem visaugstākās pakāpes jeb sarkanais brīdinājums par anomāli zemu gaisa temperatūru trešdien spēkā Horvātijā, bet ceturtdien tas izsludināts Serbijā, kur gaidāma temperatūras pazemināšanās zem -15 grādiem. Vietām Itālijā, Vācijā, Spānijas un Portugāles ziemeļos, Francijas dienvidos, kā arī Īrijā un Lielbritānijā spēkā oranžās krāsas brīdinājums par snigšanu un apledojušiem ceļiem. Tuvākajās dienās dažviet Britu salās var uzsnigt pat vairāki desmiti centimetru sniega – iespējams spēcīgākais sniegputenis pēdējo 35 gadu laikā, brīdina vietējie sinoptiķi.Ekstremālo laikapstākļu dēļ dzīvības zaudējuši desmit cilvēki, no tiem divi Lietuvā. No aukstuma visvairāk cieš bezpajumtnieki. Tiek prognozēts, ka marta sākumā no dienvidrietumiem Eiropā pakāpeniski ienāks siltums.
Gubumakonis
INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO 
Atbildēt