INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO

Decembris 31, 2018

31.12.2018 – 06.01.2019.Jaunais gads sāksies ar vētru.


Pēc LVGMC  informācijas…

Gada pēdējā diena paies lielākoties mierīgi, taču jaunā gada pirmajās dienās gaidāma vētra – vējš piekrastē brāzmās sasniegs 20-25 m/s, kā arī būs daudz nokrišņu, kā rezultātā valsts austrumu daļā būtiski palielināsies sniega segas biezums (par vismaz 10-15 cm). Nedēļas otrajā pusē debesis vairāk skaidrosies un pastiprināsies sals.

Vecgada dienā laika apstākļus Latvijā noteiks augsta spiediena atzars, līdz ar to debesis būs lielākoties mākoņainas, un vietām arī gaidāmi nelieli īslaicīgi nokrišņi – slapjš sniegs un sniegs. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu puses vējš, un gaiss dienā iesils līdz -1…+2 grādiem. Gadumijas naktī laika apstākļus sāks noteikt plaša ciklona dienvidu mala, tādēļ pakāpeniski no rietumu rajoniem pastiprināsies dienvidrietumu, dienvidu vēji, kas kļūs brāzmaini un piekrastē brāzmās sasniegs 20 m/s. Vienlaicīgi, sākot ar rietumu rajoniem, Latvijai pāri virzīsies atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, tādēļ nakts laikā valsts lielākajā daļā snigs, bet rietumos pārsvarā līs lietus . Daudzi ceļu posmi būs slideni. Gaisa temperatūra naktī gaidāma -3…+2 grādu robežās. Jaungada dienā, ieplūstot siltākam gaisam, valsts centrālajos rajonos sniegs pāries lietū, un tikai austrumos turpinās snigt. Atsevišķos brīžos gaidāms arī sniegputenis, kas vietām uz ceļiem veidos sniega sanesumus. Saglabāsies brāzmains dienvidrietumu, rietumu vējš, un termometra stabiņš pakāpsies līdz +1…+6 grādu atzīmei.

Nedēļas vidū pāri Baltijas reģionam virzīsies ļoti aktīvs ciklons, kā rezultātā gaidāma vētra. Otrdienas nakts otrajā pusē vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem un ziemeļiem un atkārtoti pastiprināsies, brāzmās sasniedzot 20-22 m/s, kamēr jūras piekrastē vējš var sasniegt un pārsniegt pat 25 m/s. Mierīgāks laiks gaidāms valsts austrumos, kur pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Daudzviet periodiski gaidāmi nokrišņi – sniegs un slapjš sniegs. Brīžiem arī puteņos. Kopumā gada pirmo divu diennakšu laikā gaidāma sniega segas biezuma palielināšanas par 10-15 cm . Ieplūdīs vēsāks gaiss, un gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī būs -1…+2 grādi.

1.janvāra vakarā un 2.janvārī vētra Baltijas jūrā radīs ļoti lielus viļņus, tādēļ Somijas Meteoroloģijas institūts izsludinājis sarkano jeb augstākās pakāpes brīdinājumu.Ziemeļu vēja maksimālais ātrums brāzmās 1.janvāra vakarā un 2.janvārī Baltijas jūras centrālajā daļā pārsniegs 30 metru sekundē un viļņu augstums var sasniegt astoņus metrus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka trešdien, 2.janvārī, pret Kurzemes rietumkrastu trieksies līdz pieciem vai sešiem metriem lieli viļņi un vēja ātrums brāzmās sasniegs 24-29 metrus sekundē. Rīgā iespējamas vēja brāzmas līdz 20 metriem sekundē, galvaspilsētas ziemeļos pie jūras – līdz 25 metriem sekundē. Atbilstoši pašreizējām prognozēm vēja postījumi Latvijā būs mazi. Sliktākie braukšanas apstākļi sniegputeņa dēļ gaidāmi 1.janvārī valsts austrumos, kā arī 2. un 3.janvārī visā Latvijā.

Nedēļas otrajā pusē ciklons atkāpsies un atmosfēras spiediens pakāpeniski paaugstināsies. Latvijā ieplūdīs sausāka gaisa masa, līdz ar to debesis skaidrosies. Debesīm skaidrojoties, gaidāma strauja gaisa temperatūras pazemināšanās: dienā līdz -1…-7 grādiem, savukārt naktī līdz pat -10…-15 grādiem. Brāzmainie vēji saglabāsies lielākoties piekrastes rajonos.

Nedēļas izskaņā Latvijā laika apstākļus atkal noteiks ciklonu darbība. Debesis atkal aizklās mākoņi, kas daudzviet būtiski mazinās salu. Bieži snigs, bet valsts rietumu daļā pārsvarā gaidāms slapjš sniegs, un piekrastē pat lietus. Piekrastē saglabāsies brāzmains ziemeļu puses vējš. Sals lielākoties saglabāsies valsts austrumu daļā un pat pastiprināsies, ja debesis skaidrosies.

Decembris 26, 2016

26.12.2016 – 01.01.2017. Arī gadumija Latvijā šoreiz silta, mitra un lietaina…


Sākoties Ziemassvētkiem, nekur Latvijā nav sniega segas, un šie būs desmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.Iepriekš «zaļi» Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013. un 2015.gadā.

Otrajos Ziemassvētkos pārspēts nacionālais 26. decembra siltuma rekords.Dienas pirmajā pusē gaisa temperatūra Kolkā sasniegusi +10,3 grādus un tā ir augstākā gaisa temperatūra, kāda Latvijā jebkad fiksēta 26. decembrī, informē LVGMC. Vietējas nozīmes siltuma rekordi uzstādīti arī Pāvilostā un Saldū, kur temperatūra bija ap +8 grādiem. Iepriekš siltākais 26. decembris Latvijā bija 2011. gadā, kad Mērsragā reģistrēja tieši +10 grādus. Pēc Ziemassvētkiem uz brīdi kļūs vēsāks un daudzviet snigs, gada izskaņā un 1.janvārī atkal prognozēts silts laiks.

Tikmēr spēcīgs Atlantijas ciklons pirmdien izraisījis stipru vētru Norvēģijas dienvidos un Dānijā, vakarā vētra skars arī Zviedriju un naktī virzīsies pāri Baltijas jūrai, otrdien radot pamatīgu vēju arī Latvijā, liecina prognozes. Otrdien Latvijā gaidāms pārsvarā apmācies laiks, bieži nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs, vietām veidosies sniega sega. Ceļi daudzviet būs slideni. Kurzemes piekrasti skars spēcīgi vēji, brāzmās līdz 20-25 metriem sekundē, bet citviet valstī vējš būs lēnāks, dienas laikā valsts centrālajā un austrumu daļā vējš būs pavisam rāms, jo šo Latvijas daļu šķērsos ciklona centrs. Gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī -1..+5 grādu robežās. Arī Rīgā gaidāms lietus un slapjš sniegs, gaisa temperatūra +1..+2 grādi. Dienvidrietumu, dienvidu vējš pēcpusdienā pāries ziemeļrietumu, ziemeļu vējā, kas otrdienas vakarā sāks būtiski pastiprināties, brāzmās līdz 15-18 metriem sekundē.

Šis ciklons iepriekš Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā izraisīja vienu no spēcīgākajām šīs ziemas vētrā. Fēru salu varasiestādes vēsta, ka 25. decembrī šis ciklons tur atnesis vēja brāzmas līdz 74 metriem sekundē, tomēr uz salas esošā Dānijas Meteoroloģijas institūta novērojumu stacija fiksējusi mazāku vēja ātrumu – brāzmas līdz 53 metriem sekundē.

LAIKS GADUMIJĀ UN PĒC TAM

Gadu mijā laiks Latvijā kļūs vēl siltāks un dažviet 31. decembrī un 1. janvārī tiks sasniegti jauni siltuma rekordi, savukārt jau no 2. janvāra kļūs ievērojami aukstāks – gaidāms sals un sniegs, liecina prognozes. 31. decembrī un 1. janvārī gaisa temperatūra Latvijā būs +3..+8 grādu robežās, tikpat silts būs arī Jaungada naktī. 31. decembris lielākoties vēl paies bez nokrišņiem un līt sāks tikai vakarpusē, tad Jaungada naktī un 1. janvārī Kurzemē un Vidzemē gaidāms ilgstošs lietus, bet Zemgalē un Latgalē līs brīžiem. Gadumijā laiks Latvijā būs sevišķi silts, un gaisa temperatūra Jaungada naktī Rīgā būs ap +6 grādiem, padarot mūsu galvaspilsētu par vienu no siltākajām Eiropā, liecina prognozes. Svētku laikā pūtīs spēcīgs dienvidrietumu vējš ar brāzmām 10-15 metri sekundē, bet piekrastē līdz 18 metriem sekundē. Šādā vējā sevišķi uzmanīgi jārīkojas ar pirotehniku. Salūta skatīšanos pasliktinās lietus un zemie mākoņi. Iepriekš siltuma rekordi uzstādīti 2006./2007. gadu mijā, 1983./1984., kā arī 1975./1976. gadu mijā, kad temperatūra daudzviet Latvijā sasniedza +6..+10 grādus.

Līdz ar 2. janvāri atmosfēras cirkulācija Eiropā būtiski mainīsies, plašā reģionā gaidāma arktisku gaisa masu ieplūšana, tādēļ arī Latvijā pirmajā jaunā gada darba dienā kļūs vēsāks, lietu nomainīs slapjš sniegs un sniegs. Ilgtermiņa prognozes liecina, ka līdz vismaz 10. janvārim bieži snigs, gaisa temperatūra būs svārstīga, taču lielākoties valdīs sals. Dažās naktīs gaisa temperatūra Vidzemē un Latgalē tuvosies -20 grādu atzīmei, bet dažās dienās temperatūra pakāpsies mazliet virs nulles, taču tas būs īslaicīgi un sniegu daudz nekausēs. Sniega segas biezums nākamnedēļ vietām var būt pat ap 20 centimetriem.

Janvāra sākumā Latvijā, iespējams, iestāsies aukstāks laiks, prognozē «Global Forecast System».Atbilstoši pašreizējai prognozei no 2.janvāra sāks ieplūst aukstāks gaiss un daudzviet snigs.Arī Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) skaitliskā modeļa aprēķini liecina, ka pēc 2.janvāra gaidāmi ziemai atbilstoši laikapstākļi.

Oktobris 28, 2013

Šī rudens spēcigāka vētra KRISTIANS plosās Eiropā un skars arī Latviju.

Filed under: brīdinājums, orkāns, postijumi, Rudens vētra, spēcīga vētra, vējš, vētra — Gubumakonis @ 12:12 PM

Vairākas Eiropas valstis plosa spēcīgs ciklons, kam vācu meteorologi devuši vārdu «Kristiāns», un līdz šim stiprākās vēja brāzmas – 44 metri sekundē (m/s) – reģistrētas Vaitā, salā Anglijas dienvidos, liecina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» informācija.

Vēja ātrums Anglijā vēlāk pirmdienas rītā mazināsies, stiprākie vēji pārvietosies uz Beļģiju un Nīderlandi. Dienas gaitā ļoti stipra vētra, kas Ziemeļjūrā var sasniegt pat orkāna spēku, skars arī Vāciju un Dāniju, pirmdienas vakarā vētra ieradīsies Zviedrijā.Naktī uz otrdienu vētra plosīsies Baltijas jūrā, Latvijā un Igaunijā, taču tās spēks tad jau būs nedaudz mazinājies. Vidējais vēja ātrums Baltijas jūras centrālajā daļā varētu sasniegt 25 m/s, kas atbilst stiprai vētrai, savukārt tā maksimālais ātrums brāzmās – 35 m/s.


PROGNOZE LATVIJAI:

Jaunākas  vētras KRISTIANS (CHRISTIAN) prognoze: Vētra, kas naktī uz otrdienu skars Latviju, Kurzemē un Vidzemes ziemeļrietumu daļā var atnest pēdējo gadu lielākos vēja postījumus, liecina «GSF» prognoze.Tomēr tas nenozīmē, ka vētra būs ārkārtēji spēcīga, – vienkārši šogad un iepriekšējos gados Latvijā nav bijis ar cikloniem saistītu īpaši negantu vētru, skaidro sinoptiķi.Saskaņā ar jaunāko prognozi vētra visvairāk plosīsies otrdien laikā no pusnakts līdz pieciem rītā Kurzemē, kur Ventspilī, kā arī Ventspils un Dundagas novadā dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 28-32 metrus sekundē (m/s). Citviet Kurzemē, kā arī Vidzemes ziemeļrietumos prognozētas vēja brāzmas līdz 23-28 m/s . Pārējā valstī nav gaidāmas par 17-22 m/s lielākas vēja brāzmas, tostarp Rīgā maksimālais vēja ātrums brāzmās naktī uz otrdienu varētu būt 22 m/s – aptuveni tikpat, cik šā gada 23.septembrī un 18.oktobrī, kad vējš pūta no ziemeļrietumiem.Vējš pierims otrdienas rītā, un otrdien dienas laikā dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās vairs nepārsniegs 13-18 m/s. Otrdien uzspīdēs saule, gaidāms īslaicīgs lietus, vietām iespējamas arī pērkona lietusgāzes un krusa. Gaisa temperatūra otrdien gan naktī, gan dienā būs +9..+13 grādu.

***

VĒTRAS KRISTIANS DAŽI POSTAŽAS FOTO LATVIJĀ.

03:55 Daudzviet vējš stiprāks par prognozēto, īpaši Zemgalē un Rīgā, kur brāzmas līdz 24 m/s, Daugavgrīvā 29 m/s, Ventspils lidostā 31 m/s.


Saistībā ar vēja radītajiem bojājumiem -daudzviet Rīga nestrādā luksofori, brauciet piesardzīgi!

05:50 Glābējiem 98 ar vētru saistīts izsakumi. Lielākā daļa – 57 no tiem Rīgā. Smagākais gadījums Liepājā, kur jaunceltne sagruvusi un uzgāzusies mikroautobusam. Rīgā vēja lauzts koks uzkritis trim automašīnām, bet Pūces ielē ēkai norauts siltinājums 80 kvadrātmetru platībā. Glābējiem apgrūtinoši noklūt notikuma vietās, jo ceļus bieži aizšķērso lauzti koki un elektrolīniju stabi.
05:40 Piedzīvota postošākā vētra kopš 2005. gada janvāra stihijas. Tik plašu postījumu elektrolīnijās kopš tā laika nav bijis.
05:30 Bez elektrības ir aptuveni 150 tūkstoši mājsaimniecību visā Latvijā, liecina “Sadeles tīklu” operatīvā informācija.

04:11 

Ugunsdzēsējiem glābējiem šonakt daudz darba- līdz plkst. 03.08 saņemti 72 izsaukumi sakarā ar vētru!
03:35 Vētra Kurzemes ziemeļos sasniegusi kulmināciju, Rietumlatvijā vētra pamazām rimstas. Tuvākajās stundās Ziemeļvidzemes piekrastē vēja ātrums varētu sasniegt 30 metrus sekundē, arī iekšzemes rajonos Ziemeļvidzemē vējā ātrums brāzmās var pārsniegt 25 metrus sekundē.
03:20 Ventspilī dažām ēkām bojāti jumti, izdauzītas logu rūtis, lauzti koki, kas krituši uz ielām. Avārijas dienesti tos operatīvi novākuši, novēroja LTV filmēšanas grupa.

03:10 Rīgā vējš bijis stiprāks nekā prognozēts. Rīgas ostā fiksētas vēja brāzmas 29m/s, pilsētas centrā līdz 24m/s. Plkst. 2.00 naktī gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +15,6 grādiem, kas ir tuvu 29.oktobra siltuma rekordam. Citviet valstī 12 – 15 grādi virs nulles.

03:35 Saskaņā ar Latvanergo sniegtajiem datiem pašlaik 95 000 mājsaimniecību bez elektrības. Lielākie postījumi Ziemeļkurzemē. Vētra Kurzemes ziemeļos sasniegusi kulmināciju, Rietumlatvijā vētra pamazām rimstas. Tuvākajās stundās Ziemeļvidzemes piekrastē vēja ātrums varētu sasniegt 30 metrus sekundē, arī iekšzemes rajonos Ziemeļvidzemē vējā ātrums brāzmās var pārsniegt 25 metrus sekundē.
3:10 Vētra sasniegusi Rīgu. Pilsētas centrā reģistrētas vēja brāzmas līdz 24 metriem sekundē. Vēja ātrums ir nedaudz lielāks nekā prognozēts. Jāpiebilst, ka 2.00 naktī gaisa temperatūra Rīgā ir paaugstinājusies līdz +15,6 grādiem, kas ir ļoti tuvu 29.oktobra siltuma rekordam. Citviet valstī 12 – 15 grādi virs nulles. Daudzviet Ziemeļkurzemē nav elektrības, nepienāk meteoroloģiskie dati no vairākām meteostacijām.

01:15 Ventspilī uz pludmales mola pulcējas cilvēki, lai izbaudītu aso vēju. Nostāvēt pret vēju brīžiem grūti. Valda smilšu vētra.

01:10 Igaunijas salās vējš pastiprinājies līdz 29-33m/s.
01:04 Jelgavā vējš apgāza ceļazīmi, kura uzkrita automašīnai, Tviterī ziņo kāds aculiecinieks.

00:38 Negaisa mākonis ar lietusgāzēm sasniedzis Vidzemi, mazāk kā stundas laikā mākonis pārvarējis gandrīz 100 kilometrus. Citviet Latvijā bez nokrišņiem, daudzviet skaidras zvaigžņotas debesis.
00:25 Arvien vairāk pilsētu un ciemu slīkst tumsā. Bez elektrības ap 10 tūkstošiem mājsaimniecību, liecina “Sadales tīklu” operatīvā informācija. Elektrotīklos ap pusotru tūkstoti avārijas atslēgumu.

00:08 Dažviet Kurzemē reģistrēta zibeņošana. Izveidojies neliels negaisa mākonis ar intensīvām lietusgāzēm, kurš tagad atstāj Kurzemes austrumu piekrasti.
23:44 Lielākajā daļā Ventspils pārtrūkusi elektroapgāde. Pilsēta tumsā, nedarbojas luksofori.

23:18 Bez elektrības ap 2000 mājsaimniecību, vēsta LETA. Ap 350 avārijas atslēgumu elektrotīklos.

Liepājas ostā vēja brāzmas sasniegušas 30 m/s.

23:16 
Liepājā vēja brāzmas sasniedz 25m/s, Ventspilī -23m/s, liecina LVĢMC dat
22:35 Līdz plkst. 22 vēja brāzmas Latvijas piekrastē par dažiem metriem sekundē vājākas, nekā prognozēts iepriekš. Saskaņā ar LVĢMC prognozi, plkst. 23 piekrastē brāzmām jāpārsniedz 25 metri sekundē. Dati būs pieejami plkst. 23.15.
22:16 Kurzemē vējš rada pirmos postījumus elektrolīnijās. “Sadales tīkli” operatīvā informācija liecina, ka Kurzemē ap 50 avārijas atslēgumu, kas nozīmē, ka bez elektrības vairāki simti mājsaimniecību.
22:15 Vēja brāzmas plkst. 22 Ventspilī sasniegušas 20m/s
21:40 ap plks. 21 pēc Latvijas laika Vētras spēcīgākā daļa sāk sasniegt arī Baltijas jūras centrālo daļu. Gotlandes salas dienvidu daļā fiksēti 30m/s.
21:20 Līdz plkst. 21 Latvijā spēcīgākās brāzmas Kurzemes piekrastē joprojām 18-19m/s. Igaunijā Sāmsalas rietumos līdz 21m/s.
21:15 Zviedrijas dienvidos jau divas stundas vēja brāzmas ir no 33 līdz 40 metriem sekundē, vētra virzās arvien tālāk Baltijas jūras vidienē, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta dati.
20:55 Lielbritānijā vētra jau ir gandrīz pierimusi. Pirmās brīdinājuma ziņas par gaidāmo vētru parādījās jau sestdien, taču cilvēki negaidīja tik postošu vēju. Kā no Lielbritānijas ziņo Miroslavs Kodis, 40 kilometru attālumā no Londonas vējš sasniedza ātrumu 30 metrus sekundē, un logu naktī atvērt praktiski nebija iespējams. Savukārt no rīta, kad situācija jau kļuva mierīgāka, bija vērojamas vētras sekas: lūzuši koki, apgāzti atkritumu konteineri un puķupodi. Joprojām lielākās neērtības saistītas ar vilcienu kustību.
20:50 „Dānijā pašlaik ir trauksmaini. Ārā vispār nevar pārvietoties – ir neiedomājams vējš, un tas vēl nav mitējies. Ielas ir pilnas ar nogāztiem kokiem, ceļazīmes nolocītas. Ielās praktiski nav neviena cilvēka,” stāsta Toms Šics, kurš studē Dānijā, Albongā.
20:15 Vēja brāzmas Kurzemes piekrastē sasniedz 13-19m/s, liecina LVĢMC informācija.

Vētra KRISTIANS Eiropā pārspējusi 2005.gada orkāna ERWIN rekordu.

Pēc TV-net un Apollo materialiem.


Vētrā, kas plosās Eiropā, gājuši bojā vismaz desmit cilvēku un vairāki simti tūkstoši mājokļu palikuši bez elektrības. Dānijā, iespējams, reģistrēts jauns vēja ātruma rekords – 54 m/s. Tik stiprs vējš iepriekš netika prognozēts. Vētra tuvojas Latvijai un Igaunijai, kur tiek prognozēts mazāks vēja ātrums.

Lielbritānijā vētrā dzīvību zaudējusi kāda 17 gadus veca jauniete Edenbridžā, Kentā, un 50-60 gadus vecs vīrietis Votfordā, Hertfordšīrā. Vēl divi cilvēki miruši Londonā.
Jauniete guvusi nāvējošas traumas, kad mobilajai mājai, kurā viņa gulējusi, uzgāzies koks. Savukārt Votfordā, Hertfordšīrā, vētras nolauzts koks uzgāzies automašīnai «Peugeot 307», nāvējoši traumējot vīrieti, kas tajā atradās.
Londonā vīrieša un sievietes mirstīgās atliekas atrastas trīs sagruvušu ēku drupās. Celtnes sagruva sprādziena rezultātā, ko, domājams, izraisīja vētras dēļ radies bojājums gāzes caurulē.
Pludmalē Anglijas dienvidos kopš svētdienas pazudis arī kāds 14 gadus vecs zēns. Slikto laikapstākļu dēļ policija bija spiesta uz laiku pārtraukt viņa meklēšanu.
Krītošs koks nāvējoši traumējis kādu sievieti Amsterdamā, pavēstīja policija. Savukārt Francijas rietumos kāda pusmūža sieviete ieskalota jūrā.
Foto: AP/Scanpix
Vācijas rietumos vētra laupījusi dzīvību diviem cilvēkiem. Automašīnai, kurā viņi atradās, uzgāzās koks, informēja amatpersonas.
Vētras dēļ Lielbritānijā bez elektrības palika aptuveni 270 000 mājsaimniecību, bet lielākajā daļā valsts dienvidu vēja sagāzto koku dēļ tika apturēta dzelzceļa satiksme.
Ziemeļfrancijā bez elektrības palika 75 000 mājsaimniecību. Dienas gaitā tūkstošiem mājsaimniecību atkal tika pieslēgtas pie elektroapgādes tīkla, bet daudzas vēl joprojām slīgst tumsā.
Dānijā, iespējams, reģistrēts jauns vēja ātruma rekords – 54 m/s
Pirmdien Dānijas dienvidos, salā ar nosaukumu Als, kas atrodas pie Jitlandes pussalas austrumu piekrastes netālu no robežas ar Vāciju, reģistrētas vēja brāzmas līdz 54 metriem sekundē (m/s), un tik stiprs vējš Dānijā fiksēts pirmo reizi vēsturē, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.
Foto: Reuters/ScanPix
Šī informācija gan nav oficiāli apstiprināta. Tuvējos Vācijas apgabalos pirmdienas pēcpusdienā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 48 m/s. Tādējādi vētra, kas plosās Eiropā, pārspējusi iepriekšējās stiprākās vētras rekordu – 2005.gada janvārī Dānijā vēja ātrums brāzmās sasniedza 46 m/s.
Savukārt agrāk pēcpusdienā Nīderlandes ziemeļos vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 42 m/s, iepriekšējo reizi tik spēcīgs vējš Nīderlandi plosīja pirms 23 gadiem – 1990.gadā.
No galvaspilsētām vētra vissmagāk skārusi Kopenhāgenu, kur vēja ātrums brāzmās pirmdienas vakarā sasniedza vismaz 33 m/s. Londonā un Amsterdamā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 31 m/s.
Zviedrijas dienvidu piekrastē vēja ātrums brāzmās pirmdienas vakarā sasniedzis vismaz 38 m/s.
Vētru jūt pat britu karalienes pils
Bez elektrības vētras dēļ palika arī atomelektrostacija Kentā, Anglijas dienvidaustrumos. Abi stacijas reaktori tika automātiski slēgti, bet drošības sistēmas turpināja darbināt rezerves ģeneratori.
Mediji vēsta, ka vētras postošā ietekme bijusi jūtama pat Bekingemas pilī. Tiesa karaliene Elizabetes II tobrīd tur neatradās. Pils pārstāve informēja, ka vējš norāvis vairākas jumta seguma plāksnes un ieplaisājuši divu logu stikli.
Lielbritānijas Meteoroloģijas birojs pirmdien Anglijas un Velsas dienvidos stiprā vēja dēļ izsludināja «dzintara krāsas» brīdinājumu, kas četru sadaļu skalā ir trešais augstākais rādītājs. Dienests slikto laika apstākļu dēļ arī mudināja cilvēkus pirmdien no rīta atturēties no došanās uz darbu.
Foto: Reuters/ScanPix
Kuģi paliek krastā
Divi prāmji ar vairāk nekā 450 pasažieru pirmdien vairāk nekā divas stundas dreifēja Lamanša ūdeņos, netālu no Doveras ostas, kas dabas stihijas dēļ bija slēgta.
Osta plkst.9 atsāka darbu un abi kuģi veiksmīgi pietauvojās krastā, apliecināja kuģniecības P&O pārstāvji.
Stihija ietekmēja arī gaisa satiksmi, un Hītrovas lidostā, Londonā, tika atcelti 130 reisi jeb aptuveni 10% no kopējā reisu skaita.
Pēc Lielbritānijas Meteoroloģijas biroja apkopotajiem datiem, aizvadītajā naktī vairākās vietās Lielbritānijā nolijis 50 milimetru nokrišņu un Vaitas salā vēja ātrums sasniedza 148 kilometrus stundā (41,1 metru sekundē).
Foto: Reuters/ScanPix
Varasiestādes brīdināja arī par iespējamajiem plūdiem
Tika prognozēts, ka «Svētais Jūda» varētu izvērsties par postošāko vētru, kāda pieredzēta Lielbritānijā pēdējos desmit gados. Tomēr vētras postījumi nav tik lieli, kā daudzi bažījās.
«Svētā Jūda» nodarītais nav salīdzināms ar postažu, kas bija vērojama Lielbritānijā pēc 1987.gada «Lielās vētras», kas Lielbritānijā laupīja dzīvību 18 cilvēkiem un Francijā – četriem. Toreiz ar saknēm tika izrauti 15 miljoni koku un nodarīti postījumi vairāk nekā miljarda mārciņu apmērā.
Pirmdienas vētrai dots vārds «Svētais Jūda», par godu apustulim Jūdam, kurš tiek dēvēts arī par Tadeju un kura svētki kristīgajā baznīcā tiek atzīmēti 28.oktobrī.
"Svētā Jūdas" sekas ārzemēs
Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

– Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības. Tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112
Sagatavojiet kabatas lukturīšus un pārliecinieties, ka mājās ir baterijas, kuras ievietot radioaparātā. Elektrības pārrāvumu laikā radioaparāts būs vienīgā iespēja uzzināt par notikušo, kā arī operatīvo dienestu ieteikumus turpmākai rīcībai.
– Daudzdzīvokļu māju iemītnieki ir aicināti pārliecināties par to, ka uz viņu balkoniem neatrodas lietas, kuras vējš var aizpūst, tādējādi apdraudot garāmgājēju veselību un dzīvību. Tās lietas, kuras nevar pārvietot iekštelpās, ir stingri jānostiprina
Privātmāju un lauku iedzīvotājiem ir jāpārliecinās, ka viņu māju pagalmā visas vieglākās lietas ir piesietas vai nostiprinātas tā, ka vējš tās nevar aizpūst.
– Ja nepieciešams novietot automašīnu, tad tam izvēlieties vietu, kas nav zem kokiem vai tiešā to tuvumā.

WordPress.com blogs.