Jau 12. oktobrī pāri Latvijai virzījās atmosfēras fronte, kas daudzviet atnesa lietu, dažviet stipru – nakts laikā Liepājā nolija 21 mm, Rucavā – 23 mm, savukārt 12. oktobra dienā stiprs lietus 15-19 mm bija Pļaviņās, Skrīveros, Zosēnos, Rīgā, savukārt vietām nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm – Lubānā (21 mm), Lielpēčos (28 mm), Kalnciemā (26 mm), savukārt Dobelē nolijuši pat 33 mm un lietavas pavadījis arī pērkona negaiss.
Stipras lietusgāzes no jauna atsākas naktī uz otrdienu un daudzviet turpinājas arī otrdien. Spēcīgā lietus dēļ vairākās upēs, galvenokārt Zemgalē un Vidzemē, strauji kāpis ūdens līmenis, un vietām sākusies palieņu applūšana, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Valsts centrālajā daļā, īpaši Lielupes pietekās un Vidzemes upēs, ūdens līmenis vietām paaugstinājies par vairāk nekā metru, un kāpums vēl turpinās. Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis kopš sestdienas cēlies par trim metriem. Straujš ūdens līmeņa kāpums vērojams arī Ogrē. Spēcīgs lietus trešdienas rītā turpinās daudzviet Vidzemē un Latgalē. Dienas laikā nokrišņi pamazām mitēsies un turpmākās dienas būs ar sausāku laiku, līs maz un reti. Nokrišņu daudzums Dobelē diennakts laikā sasniedzi 74 milimetrus, kas ir 74 litri ūdens uz kvadrātmetru, un tas ir lielākais nokrišņu daudzums vienā diennaktī, kāds jebkad Latvijā reģistrēts oktobra mēnesī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Otrdien lielo lietusgāžu rezultātā pārplūda vairākas Ogres upes, viskritiskākā situācija izveidojās pie Urgas upes Pārogrē. Pašvaldībā tika saņemti vairāku iedzīvotāju zvani ar lūgumu pēc palīdzības – ūdens līmenis strauji cēlies Pārogrē, Urgas upītes krastos, Kartonfabrikas rajonā un Ogresgalā. Liela daļa Pureņu ielas māju mirkst ūdenī, nopietna situācija izvērtusies arī Ogresgalā. Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis kopš sestdienas cēlies par trim metriem. Izskalojums radies ceļa astotajā kilometrā. Apbraucamais ceļš ir Zaube – Ķeipene – Taurupe. Lietusgāzes otrdien appludināja arī Rīgas ielas. Spēcīgs lietus trešdienas rītā turpinās daudzviet Vidzemē un Latgalē. Dienas laikā nokrišņi pamazām mitēsies un turpmākās dienas būs ar sausāku laiku, līs maz un reti.
Lietavu dēļ pārplūdusī Urgas upe izkāpusi no krastiem un appludinājusi mājas. Glābēji evakuējuši sešus Ogres iedzīvotājus, vēl seši no evakuācijas atteikušies. Pašvaldība nolēma lūgt valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli, un vienlaikus deputāti taisnojas, ka upe ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, taču tā līdz šim nav guvusi ievērību, jo ikdienā atgādina grāvi un ir pamatīgi aizsērējusi. Plūdi skāruši arī citas vietas Latvijā, tostarp Dobeli, kur applūduši daudzi māju pagrabi un izmirkuši ēku pamati. Plūdi Pārogrē piespiež iedzīvotājus pamest mājas. Ogres pilsētā dramatiski pagājusi nakts un visa trešdiena. Aizsērējumu un lietavu dēļ izkāpusi no krastiem, Urgas upe applūdinājusi mājas un izdzinusi no tām iedzīvotājus. Pēc ilgstošajām lietavām valsts vidienē applūdušas vairākas upes, bet vissmagāk cietusi Pārogre. Tur applūduši vairāk nekā 50 īpašumi, evakuēti seši iedzīvotāji, tajā skaitā astoņus gadus veca meitenīte. Parasti Urgas upīte ir tik maza, ka atgādina grāvi, bet ne šajās dienās. Neiztīrītā gultne un pamatīgās lietavas Pārogri pārvērtušas Venēcijā. Vairāku ielu vietā viļņojas ūdens. Naktī ar smago tehniku izrakti gan pašu iedzīvotāju sabūvētie tiltiņi, gan tīrīta upe, taču Urgai nav kur palikt. Caurteces vietā izveidojies pudeles kakla efekts un ūdens līmenis nevis krities, bet ilgstoši kāpis.
Arī trešdien vēlu vakarā ūdens līmenis Urgas upē Ogrē turpināja kāpt, infrastruktūra plūdu zonā ir izostīta un situācija dramatiska, atzīst Ogres pašvaldība. Savukārt Zemkopības ministrija skaidro, ka plūdos vainojama nepietiekamā finansējuma dēļ novārtā pamestā notekūdeņu un krastu infrastruktūra.Applūdušajā teritorijā turpina pārsūknēt ūdeni, jo caurtekas nespēj novadīt ūdens daudzumu, problēma ir visas Urgas upes garumā Ogres teritorijā. Ogres pašvaldības izpilddirektora vietnieks Pēteris Špakovskis LTV stāstīja, ka dienesti strādā nepārtrauktā režīmā, bet divu dienu plūdos visa infrastruktūra apkaimē ir likvidēta. Salauzti visi tilti, izskaloti ceļi, atslēgta elektrība, dažiem privātajiem īpašumiem nav iespējams piekļūt, situācija ir dramatiska.
Ogres novada dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izsludināt ārkārtas situāciju gan Ogrē, gan visā novadā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Ārkārtas situācija visā novadā izsludināta, jo ne tikai Ogrē un Pārogrē, bet arī citur novadā plūdi izraisījuši izskalojumus un nogruvumus.
Arī citviet Ogres novadā lietavas raisījušas dažādas problēmas. Aizvadītajā naktī autoceļa Zaube-Taurupe astotajā kilometrā izveidojies ceļa caurtekas izskalojums, tāpēc tas slēgts satiksmei. Abzes upe noskalojusi tiltu un appludinājusi vairākas mājas Ogres novada Suntažos. Turpat arī lietavu dēļ šodien pārrauts Dzirnavu dīķa aizsprosts, kura teritorija ir ierobežota un tiek gaidīts līdz samazināsies ūdens līmenis, lai varētu uzsākt remontdarbus.
Pēc pamatīgajām lietavām Suntažos ir pārrauts vecais dzirnavu dambis, līdz ar to Mazā Jugla un Abze iet ārpus rāmjiem pa visu pagastu, ziņo “Delfi” aculiecinieks.
Kritiska situācija izveidojusies uz Lielvārdes un Ķeguma novadu robežas pie jaunbūvējāmā tilta pār Graužupīti. Necilā upīte ir pārpludinājusi pļavu, blakus esošo māju pagalmus un dārzus, ūdens sedz arī šoseju, apgrūtinot autosatiksmi.Neparasti strauja un ūdens bagāta šodien ir arī Rumbiņa. Tik varens Rumbiņas ūdenskritums nav redzēts pat pavasaros, pati upe ir klāta baltām ūdens putām, kas atgādina sniegu.
Abzes upe Suntažos noskalojusi tiltu un appludinājusi vairākas privātmājas
Plūdi arī Dobelē raisa neziņu
Ilgstošais un spēcīgais lietus problēmas radījis arī dobelniekiem. Applūduši desmitiem pagrabu un notekūdeņu aku, turklāt situācijā, kad ”ūdens nāk iekšā pa durvīm”, iezīmējusies problēma, ka iedzīvotāji nezina, kam lūgt palīdzību.
Citkārt mazā Ālaves upīte pēc ilgstošajām lietavām kļuvusi par varenu upi, un, izkāpjot no krastiem, appludinājusi ziemāju laukus. Bet saulainākajā pilsētā Dobelē par dabas stihiju atgādina gan peļķes uz ielām, gan lietus iznēsātā mulča. Iedzīvotāji stāsta, ka tāds ūdens kā otrdienas, 14.oktobra, pēcpusdienā pilsētā nav bijis vismaz desmit gadus.
Komentārs no pludiogre.blogspot.com/
“Upes ir pārplūdušas un pārplūdīs visos laikos.
Salīdziniet kartē pašas upes gultnes un zemes, no kuras tā savāc ūdeni, platību. Upes gultnes platība ir niecīga, salīdzinot ar zemi, no kuras tā savāc ūdeni (upes baseinu). Tāpēc, nokrišņi, kas uz zemes virsmas sastāda milimetrus, upes līmeni var izmainīt par vairākiem metriem.
Vienīgais, kas izlīdzina šādas upes līmeņa svārstības, ir augi: purvi, pļavas, krūmi un meži, kuri darbojas kā sūklis. Tie uzsūc nokrišņus, un upei ūdeni atdod pamazām.
Arvien vairāk zemes izmantojot lauksaimniecībā, dabīgais sūklis — augu sega arvien samazinās, un ūdens no upes baseina upē nonāk straujāk, attiecīgi palielinot arī upes līmeņa svārstības.
Upes dambji novērš plūdus tikai vietā, kurā tas ir uzbūvēts. Uzceļot dambi vienā vietā, upe pārplūst citā vietā, kur dambja nav. Patiesībā, jo stāvākus izbūvē upes krastus, jo vairāk tā ir pakļauta pārplūšanai, jo ūdens līmeņa paaugstināšanās upē, tās kopējo tilpumu palielina pavisam maz. Tāpēc nākas redzēt arī vecas mājas, kuras ir applūdušas pirmo reizi 100 gados. Protams, savu devu dod arī globālā sasilšana un lielāks vienlaicīgi nokritušo nokrišņu daudzums.
Vienīgais veids, kā var daudzmaz garantēti var novērst upes pārplūšanu, ir to turēt pastāvīgi appludinātu. Piemēram, kā tas ir Daugavā, kuras lejastece patiesībā ir milzīgu dīķu kaskāde ar trijiem HESiem, nevis upe.
Diemžēl, daudzi mūsdienu industriālā kapitālisma cilvēki dzīvo tik tālu no dabas norisēm, ka to nesaprot un iegādājas vai ceļ mājas applūstošās “muļķu pļavās”. Nav nekas īpašs, ja viņi par savu muļķību samaksā paši. Bet ir slikti, ka viņi uzstāj bezjēdzīgi tērēt sabiedrības (valsts vai pašvaldības) resursus, lai tā labotu viņu pielaistās kļūdas.”
Gubumakonis
INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO 
Atbildēt