INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO

20.06.2017. Tornado (virpuļviesulis) Siguldā

Virpuļviesulis, kas otrdien gāja pāri Siguldas pagasta Jūdažu ciema apkaimei, visticamāk, izraisījis vēja brāzmas virs 50 metriem sekundē, liecina Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzē publicētais novērtējums. Izvērtējot fotogrāfijas un videomateriālus ar stihijas radītajiem postījumiem, eksperti secinājuši, ka virpuļviesuļa spēks Fudžitas skalā atbilst F2 tornado. Šādas kategorijas viesulis parasti plosās 100-250 metru platā joslā, laužot un ar saknēm izgāžot lielus kokus, sagraujot vieglas konstrukcijas būves un sabojājot jumtus citām ēkām, kā arī izgāžot logus augstceltnēs un ar lielu spēku triecot nelielus priekšmetus.

Vēja ātrums F2 virpuļviesulī sasniedz 50-70 metru sekundē. Šāda spēka viesuļi visā pasaulē ir salīdzinoši reta parādība, arī ASV tikai ceturtā daļa no visiem reģistrētajiem tornado sasniedz F2 vai augstākas kategorijas spēku. Visstiprākajās – F5 kategorijas – virpuļvētrās vēja ātrums pārsniedz 110 metru sekundē.

Lielais viesulis Siguldas novada Siguldas pagastā plosījās otrdien ap plkst.12 dienā, turklāt to nepavadīja pērkons. Parasti virpuļviesuļi veidojas zem pērkona negaisa mākoņiem. Pēc dabas stihijas vesels ciems palicis bez elektroapgādes, tāpat vairāki nami bojāti. Vislielākie postījumi nodarīti ūdens atpūtas bāzei Siguldas bebri. Tur koki vietām sagāzti krustu šķērsu, kad varētu liecināt, ka Siguldas novadā plosījies virpuļviesulis. Siguldas novadā otrdien plosījies virpuļviesulis jeb tornado, kura laikā ar visām saknēm izrauti vai nolauzti simtiem koku. Teritorija ir cietusi ļoti! Dzīvi koki te nav palikuši!” – tā par piedzīvoto tornādo Siguldas novadā stāsta īpašuma, kuru vētra kā salmiņus nogāzusi vairākas desmitgades vecus kokus, saimnieks.

Katru gadu Latvijā vairākās vietās vasarā veidojas virpuļstabi jeb tornādo. Parasti tie ir īslaicīgi un mazā teritorijā, tomēr postījumi, ko tie rada, ir lieli, – intervijā raidījumam “900 sekundes” sacīja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītāja Andris Vīksna. Virpuļstabs parasti veidojas laikā, kad ir gubu lietus mākoņi un pērkona negaiss, proti, – kad ir atmosfēras nestabilitāte, gaisa temperatūras kontrasti, skaidro Vīksna. “Piemēram, vakar bija karsts laiks, un, strauji ieplūstot aukstam gaisam, veidojās virpuļstabs,” skaidroja meteorologs. Kopumā tornādo prognozēšana ir ārkārtīgi sarežģīta. Drīzāk var prognozēt reģionu, kur būtu labvēlīgi apstākļi.

Spēcīgākās pērkona lietusgāzes otrdien gāja pāri Zemgalei un Latgalei, intensīvākā zibeņošana reģistrēta Zemgales austrumos jeb Sēlijā. Latvijā kopumā otrdien bija ap trim tūkstošiem zibens spērienu.

Iespējams, ne tikai Siguldas novadā, bet arī vietām citviet Vidzemē, Zemgalē un Latgalē vējš otrdien īslaicīgi pārauga vētrā vai viesulī, neskarot apdzīvotas vietas.

Eksperti vērtē, ka katru vasaru Latvijā ir vismaz vairāki virpuļviesuļi, bet tā kā tie parasti ir īslaicīgi un skar šauras teritorijas, ziņas par tornado Latvijā tiek saņemtas reti.

Dažkārt par virpuļviesuļiem nepareizi tiek dēvēti virpuļi, kas veidojas sausā un saulainā laikā, gaisam nevienmērīgi sasilstot un vējam izveidojot stabu, kas gaisā paceļ putekļus un smiltis. Šīs parādības angliskais apzīmējums ir putekļu velns («dust devil»), latviski to izsenis dēvē par velna slotu.

Virpuļviesuļi jeb tornado veidojas tikai zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem karstās vasaras pēcpusdienās. Mazi virpuļviesuļi Latvijā biežāk veidojas vasaras izskaņā un rudens sākumā piekrastē, kad gubu mākoņu augšanu veicina auksta gaisa saskare ar vasarā sasilušo ūdeni.

Eksperti vērtē, ka katru vasaru Latvijā ir vismaz vairāki virpuļviesuļi, bet tā kā tie parasti ir īslaicīgi un skar šauras teritorijas, ziņas par tornado Latvijā tiek saņemtas reti. Dažkārt par virpuļviesuļiem nepareizi tiek dēvēti virpuļi, kas veidojas sausā un saulainā laikā, gaisam nevienmērīgi sasilstot un vējam izveidojot stabu, kas gaisā paceļ putekļus un smiltis. Šīs parādības angliskais apzīmējums ir putekļu velns (“dust devil”), latviski to izsenis dēvē par velna slotu. Mazi virpuļviesuļi Latvijā biežāk veidojas vasaras izskaņā un rudens sākumā piekrastē, kad gubu mākoņu augšanu veicina auksta gaisa saskare ar vasarā sasilušo ūdeni.

Aculiecinieku Foto no ziņu dienestiem un socialiem tīkliem.

Advertisements

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: