Ziemasmīļa pārdomas…

Jauni pavērsieni: 

Pētījumā atklāta saistība starp Saules aktivitāti un aukstām ziemām.

2012. gada 24. augusts

Jauns pētījums apstiprina sen pastāvošās aizdomas, ka zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pierādīts, ka mazs Saules plankumu skaits nozīmē aukstākas ziemas Centrāleiropā, liecina informācija Amerikas Ģeofizikas savienības mājaslapā.Vairāki Eiropas zinātnieki apkopojuši datus par Reinas – Vācijas lielākās upes – aizsalšanu, sākot no 1780.gada. Reina kopš seniem laikiem izmantota kā transporta ceļš, tāpēc dažādos dokumentu arhīvos ir atrodamas ziņas, kuros gados upe ir aizsalusi un kuros – ne.

Pētījuma gaitā atklājās, ka laika periodā no 1780. līdz 1963.gadam Reina aizsala 14 reizes.

Tā kā upes aizsalšana iespējama tikai pie ļoti zemas gaisa temperatūras, šie dati atspoguļo gadus, kuros Centrāleiropu piemeklējusi auksta ziema.Salīdzinot sala periodus ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu, tika noskaidrots, ka desmit no 14 upes aizsalšanas gadījumiem notika gados ar zemu Saules aktivitāti. Zinātnieki pēc tam aprēķināja, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka ļoti aukstas ziemas Centrāleiropā ir saistītas ar pazeminātu Saules aktivitāti.

Līdz ar to pirmo reizi ir gūts statistiski nozīmīgs apstiprinājums tam, ka Saules aktivitāte ietekmē klimatu un ka aukstām ziemām Centrāleiropā ir kopējs iemesls.

Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas savukārt izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos – troposfērā un stratosfērā. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.

Pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Saules aktivitāte maina visas Zemeslodes vidējo temperatūru. Konstatēts, ka periodos, kad uz Saules ir maz plankumu un ziemas Centrāleiropā kļūst aukstākas, Islandē gaisa temperatūra paaugstinās.

Visticamāk, arī 2009.-2011.gada aukstās ziemas Eiropā bija sekas zemai Saules aktivitātei.

Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas. To apliecina fakts, ka kopš 1963.gada Reina nav aizsalusi.Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.

11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Pašreizējais 11 gadu aktivitātes cikls ir vājākais pēdējo simts gadu laikā, un daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte turpināsies vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti – un par spīti globālajai sasilšanai – tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam “Financial Times” iepriekš atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta “Met Office” pārstāvis. “Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē,” sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.

Ziemas vārdnīca

Nemts no meteolapa.lv

Pievienoja: maikls

Centos apkopot vārdus latviešu valodā, kas saistīti ar ziemu, galvenokārt ar ziemai raksturīgajiem laikapstākļiem. Sarakstā ir iekļauti arī apvidvārdi. Komentāros varat pievienot citus vārdus vai kļūdu labojumus.

 

Aizputinājums: vēja sanesta sniega kaudze jeb kupena, parasti uz ceļa, padarot to nelietojamu vai grūti lietojamu.

 

Apledojums: ledus kārta, kas izveidojusies uz zemes un priekšmetiem.

 

Atkala: 1) sasalstošs lietus jeb lietus, kas līst aukstā laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli, un veido apledojumu; 2) ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam; apgāle; apkala; 3) laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.

 

 

Atkusnis: gaisa temperatūras paaugstināšanās virs nulles pēc ilga sala perioda; sniega un ledus kušana; atkusa; atlaida; atlaidenis; atmīkne.

 

Atlaidens: tāds sniegs vai ledus, kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies.

 

Birda: 1) smalks sniegs; 2) smalks, smidzinošs lietus.

 

Cīruļputenis: īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad atgriezušies vismaz pirmie gājputni.

 

Dubaks: aukstums; dubars.

 

Kailsals: stiprs sals bez sniega.

 

Kļēpa: lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.

 

Kolotuns: aukstums.

 

Krusa: nokrišņi – blīvas ledus daļiņas, parasti lodveida, kas izveidojas gubu lietus mākoņos.

 

Kupena: 1) sniega kaudze, kas izveidojusies vēja iedarbībā; 2) lietojot šo vārdu pārnestā nozīmē, par kupenu var saukt jebkādu kaudzi, kuplu (parasti ziedošu) krūmu vai koku vai miglas veidojumu.

 

Ķēpa: sniegs ar lietu; slapjdraņķis.

 

Lausks: 1) īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; 2) koka plaisāšana stiprā salā; 3) mitoloģiska būtne – sala personificējums.

 

Ledājs: 1) bieza ledus kārta ūdenstilpē; ledi 2) liels, kustīgs ledus masu sablīvējums sauszemē.

 

Ledus: sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.

 

Ledus adatas: nokrišņi – sīki ledus kristāli, kas lēni lido gaisā, parasti izkrīt no spalvu mākoņiem lielā salā.

 

Ledus iešana: 1) ledus segas sadalīšanās gabalos un aizplūšana pa straumi, parasti palu laikā upē; 2) ledus gabalu peldēšana pa straumi, sākoties ledus veidošanās procesam upē.

 

Ledus lietus: nokrišņi – mazi, caurspīdīgi ledus gabaliņi, parasti lodītes, kas veidojas, ledus pilieniem vai kūstošām sniegpārslām sasalstot ceļā uz zemi.

 

Leduspuķes: 1) no sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi, parasti uz logu rūtīm; 2) begonijas.

 

Ledus sastrēgums: ledus gabalu sablīvēšanās kādā upes posmā vai ietekā.

 

Ledus sega: ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.

 

Nokusnis: ilgstošs atkusnis, kura laikā nokūst viss sniegs.

 

Pali: ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un/vai tās pārplūdums sniega un ledus kušanas rezultātā.

 

Palu maksimums: palu laika augstākā ūdens līmeņa atzīme konkrētā ūdenstilpē.

 

Pērkona sniegs: snigšana no gubu lietus mākoņiem, ko pavada vismaz viens zibens un pērkons, visbiežāk vērojams vēlā rudenī un ziemas sākumā piekrastē.

 

Pērsa: sarma.

 

Putenis: 1) sniega pārvietošanās vēja iedarbībā snigšanas laikā vai bez snigšanas; 2) laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās.

 

Putnu ziema: īslaicīgs sniegs vai sniegputenis pavasarī, kad atgriezušies vismaz pirmie gājputni.

 

Rusenis: irdens sniegs.

 

Salonis: 1) salna; 2) sarma; 3) sals.

 

Sals: laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli; saloņa; salonis.

 

Salna: 1) baltu ledus kristālu kopums plānā slānī uz zemes, augiem un citiem priekšmetiem tuvu zemes virsmai, kas rodas, gaisa temperatūrai pie zemes virskārtas pazeminoties zem nulles, ja iepriekš tā bijusi augstāka par nulli; 2) laika apstākļi, kad gaisa temperatūra pazeminās zem nulles, ja iepriekš tā ir bijusi virs nulles.

 

Salnas mēnesis: novembris; salnu mēnesis; sala mēnesis.

 

Sarma: balts ledus kristālu apledojums, kas radies uz augiem un citiem priekšmetiem, sasalstot gaisā esošajam ūdens tvaikam vai pārdzesētiem miglas pilieniem.

 

Sasalums: sasalusi zemes kārta.

 

Sērsna: sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot; sērsnis; sēršņi; skrāpsna.

 

Sērsnu mēnesis: marts.

 

Slapjdraņķis: 1) nokrišņi – slapjš sniegs vai lietus kopā ar sniegu; 2) laikapstākļi, kam raksturīgi šādi nokrišņi.

 

Sniega aklums: pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma (parasti pavasarī).

 

Sniega graudi: nokrišņi – sniega lodītes, kas rodas, pārdzesētiem ūdens pilieniem sasalstot uz krītošas sniegpārslas; sarmas lodītes; sniega putraimi; mīksta krusa.

 

Sniega mākoņi: mākoņi, kas dod nokrišņus baltu ledus kristālu jeb sniega veidā.

 

Sniega putra: 1) daļēji izkusis sniegs uz kādas virsmas; 2) ūdenī peldoša sniega masa.

 

Sniega rēgi: savdabīgas sniega segas vai ledus formas, kas veidojas, sniegam vai ledum nevienmērīgi kūstot tiešu saules staru iedarbībā.

 

Sniega sanesums: vēja iedarbībā izveidojusies sniega kaudze jeb kupena, parasti uz ceļa.

 

Sniega sega: sniega kārta, kas izveidojusies uz zemes vai citas virsmas, uzsniegot sniegam.

 

Sniega vētra: sniegputenis pie ļoti stipra vēja, kas sasniedz vētras spēku.

 

Snieggāze: 1) īslaicīga, intensīva snigšana no gubu lietus mākoņiem; 2) koku izgāšanās ar saknēm liela sniega un ledus svara ietekmē, visbiežāk nesasalušā un pārmitrā zemē.

 

Snieglauza: koku un/vai to zaru nolūšana, lielam sniega un ledus daudzumam uzkrājoties to vainagos; snieglauze.

 

Sniegliece: neatgriezeniska augošu koku saliekšanās zem sniega un ledus masas, visbiežāk cieš tievi, izstīdzējuši koki un mežmalās augoši jauni koki.

 

Sniegpārsla: krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.

 

Sniegputenis: sniega pārvietošanās vēja iedarbībā snigšanas laikā.

 

Sniegs: 1) nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstā laikā izveidojušies mākoņos; 2) šāda nokrišņu kārta uz zemes vai citas virsmas.

 

Sniegvilksnis: sausa sniega pārvietošanās vēja iedarbībā tuvu sniega segas virsmai laikā, kad nesnieg; zemais putenis; sniegpūtis.

 

Spelgonis: spēcīgs sals; liels aukstums; spalgonis; spelgoņa; spelga.

 

Sprēgonis: 1) stiprs sals; sprēgoņa; 2) asu trokšņu kopums, kas rodas, kaut kam salā plaisājot (arī degot).

 

Stindzenis: 1) liels sals; 2) auksts, stindzinošs vējš.

 

Sveču mēnesis: februāris.

 

Svelonis: liels, svelošs aukstums vai karstums; sveloņa.

 

Šķīdonis: 1) atkusnis, kad strauji kūst sniegs un atlaižas zeme; 2) sniegs kopā ar lietu; slapjdraņķis.

 

Toross: ledus gabalu krāvums jūrā, upē, lielā ezerā vai ūdenstilpes krastā.

 

Uzsalne: irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes vai sniega segas; var nozīmēt gan salnu, gan sērsnu; uzsala.

 

Uzsalums: sasalusi sniega vai zemes virskārta.

 

Vējputenis: 1) sniega pārvietošanās vēja iedarbībā snigšanas laikā vai bez snigšanas; 2) laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās.

 

Vilksnis: sniegvilksnis.

 

Vilku mēnesis: decembris.

 

Viza: ļoti plāna ledus kārta uz ūdens.

 

Vižņi: trausla ledus masa uz ūdens, kas parasti rodas ledus veidošanās vai sairšanas procesā; čagas.

 

Zemais putenis: sausa sniega pārvietošanās vēja iedarbībā tuvu sniega segas virsmai laikā, kad nesnieg; sniegvilksnis.

 

Zempūtis: 1) zemais putenis; 1) tuvu zemei virpuļojošs vējš.

 

Ziema: gadalaiks starp rudeni un pavasari; kalendārā ziema – laika periods no 1.decembra līdz 28. vai 29.februārim; astronomiskā ziema – laika periods no ziemas saulgriežiem (parasti 21.-22.decembrī) līdz pavasara ekvinokcijai (visbiežāk 20.martā); meteoroloģiskā ziema – laika periods, kad gaisa temperatūra pārsvarā ir zemāka par nulli.

 

Ziemas mēnesis: janvāris.

 

Ziemas saulgrieži: laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā, parasti 21. vai 22.decembrī, tad Zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena un visgarākā nakts; ziemas saulstāvji; ziemas solstīcija.

 

Ziemassvētki: 1) ziemas saulgrieži; ziemas saulstāvji; Ziemsvētki; 2) Jēzus Kristus dzimšanas svētki.

 

Vairums definīciju ņemts no www.tezaurs.lv.

2010g. pārdomas:

Ši, 2009/2010 gada ziema ir atnakusi ka interesanta un auksta, ziema, kas jau tagad paliks daudziem atmiņā ka barga, auksta un ari sniegota, ziema, kad visu janvāri turejas vairak vai mazak stiprs sals,un nebija neviena atkušņa, kad Rīgas līcis aizsala un sals vairakas reizes parsniedza maksimumus,kas tika noveroti pedejos gados. It īpaši uz pedejo gadu un pat 20 gadu parsvara silto un pat ļoti silto ziemu fona ši daudziem likas īpaši barga un neizturami auksta,citi tik aukstu ziemu piedzivoja pirmo reizi sava mužā. Bet ir ari tadi,kam ši ziema nelikas nekas arkartejs,bet gan normala ziema,ka kadreiz,agrakos laikos,kad sniegs un sals ziemas laika bija ikdienišķa paradiba,kad sals šad tad nokritas lidz – 30 un zemāk,kad laukos un mežos bija dziļi sniegi,lidz celiem,lidz jostasvietai,kad licis aizsala gandriz vienmer,bet skolās šad tad atcela macibas barga sala deļ un pavasaros bija pludi,ledus iešana upēs,bet sleposana ziemas laikā bija skolas fizkulturas stundu ierasta un obligata sastavdaļa. Ja,protams bija ari atkušni,biežak,vai retāk,īsaki,vai garaki un bez tiem jau neiztika neviena ziema,un tomer es neatceros,lai tajos laikos janvāri,vai februari zaļotu zale,nokrišņi butu parsvara lietus veidā,sniegs butu ka samera reta un nepastaviga paradiba,bet temperatura svarstitos +1+6 grādu robezās,dazreiz pakapjoties lidz pat +8+11 gradiem. Agrakos laikos atkusnis vel nenozimeja ziemas beigas,vai garu partraukumu nedēļu garumā,kad laikapstakļi ir tipiski rudenigi,nenozimeja,ka sniegs pilniba nokusis,briedis pumpuri un dīgs zāle,lietus gāzis ka ap Jāņiem un apnicigie dienvidrietumu puses vēji dzis mums pāri vienu pēc otra siltus atlantijas ciklonus,neatstajot gandriz nekadu cerību sagaidit normalu,stabilu ziemu. Ja,ari pedejos gados bija īslaicigi ziemigi periodi,auksti un pat loti auksti,ar sniegu un ziemasprieku,bet tie mirkli pārsvara bija īsi,un tad atkal rudens bija klāt,un man, ka ziemasmīlim tie bija bēdigi laiki, jo varbut es uztveru laikapstakļus parak personigi, parak tuvu un parak jūtu tiem līdz. Bet tas tā…

Īsuma es šeit varu pateikt tā- ja kādreiz bija puslidz stabilas ziemas ar islaicigiem atkušņu periodiem, tad tagad butibā rudens turpinājums ar īslaicigiem ziemas periodiem,vismaz te,pie “manis”,Rīgas apkārtnē. Bija protams ari reti izņemumi,bet pārak reti, lai uz tiem paļautos un te vel tie nebeidzamie stāsti,versijas,propagandešana visados mēdijos un avotos par ta saucamo Globalo sasilšanu,briesmam un labām lietām ko ta nesis un kas nu mus te sagaida nakotnē,tai skaitā,ka ziemas Latvijā drizuma vispar izzudis un dzivosim te ka siltajās zemēs…labakaja gadijuma,ja nenosliksim ,bet tas ari tā…

Galvenais,ka uz to arvien siltako ziemu fona tas jau izskatijas visai ticami un tuvu patiesibaj,jo manuprat pie mums visa sasilšana bija manāma tiesi uz ziemas mēnešu rēķina,īpaši janvāra,kas butibā no ziemas aukstaka meneša partapa par siltako. Vasarās toreiz un tagad laikapstakļu ziņa es nekadu ipašu butisku izmaiņu nesaskatu,varbut budams pilsētnieks 🙂

Lai nu ka, ir lasiti,uzklausiti dažādi viedokļi,versijas un teorijas par klimata izmaiņam,agrako laiku siltajam/aukstajam ziemām,tomer palieku pie sava,agrak,ziemas bija savadakas ,aukstakas un krietni stabilakas,ka pēdeja desmitgadē un pat vairāk. Un es vel paspeju tās izbaudīt un piedzivot un atceros. Un seit es gribetu pakaveties atmiņās par 1986/87gada ziemas,ko atceros,ka aukstako ziemu,kadu piedzivoju savā mūžā,ka ari tapēc,ka es saskatu zinamu līdzibu un sakritibas ar ši gada aukstu ziemu. Ši ziema,kas atgriež ticību,ka ne viss vel ir zaudēts un ari turkmak vel piedzivosim īstas ziemas.

Tātad,tapat ka šīs,ari 1986/87 gada ziemas pats sākums bija ļoti silts, pat anomali silts, kad decembra sākumā temperatura bija krietni virs normas un ja nekļudos sasniedza +4+8 grādus.Ziema sakas nesteidzoties un pakapeniski. Tājā gadā saka piesalt tikai ap kādu 10 decembri,pamazam,bet diezgan stabili un ar tendenci uz sala pastiprināsanos,bet ne tas man visvairāk palika atmiņā,bet palika snigšana. Mēneša otra pūse sniga gandriz katru dienu,pietam pārsvara stipri, ilgstoši un ari putināja, sniega sega auga ar katru dienu,bet pieturejas ari sals un sniegs nekusa,bet krājas, krajas ari setnieku sašķuretas kaudzes ielas malās, kupenas un ari auga garas lāstekas māju jumtiem (tajos gados bija diezgan aktuala problema lielas lāstekas un kupenas Rigas jumtiem, kas bija ari bistami un toreiz no jumtiem sniegu tīrija un tas lastekas kapāja nost),mēneša beigās sniega kaudzes jau sniegzas lidz 1 stava logiem,bet lastekas vietam vairāk ka stāvu garumā,to procesu labi vareju noverot katru gadu, jo dzivojam Vidus iela mājas augšejā stāvā un es pa logiem varēju ikdiena novērot lāsteku augšanas procesu un tas bija interesanti 🙂 Tik garas un pamatigas lastekas,ka togad es neatceros,ari sniegs uz ielam bija iespaidigs,ja centrā to vel izveda,tad Purvciemā,kur bieži sanāca dzīvoties staigajam jau ka pa ierakumiem pa iztirītam un šauri izbristam taciņām, un kupenas apkart bija visai iespaidigas, kaut kas uz to pusi,ka šogad bija Kolkā, bet tas jau bija daudzu sniegputeņu rezultats, atkušņu meneša otra puse nebija, bet sniga daudz un bieži. Atmiņā arī uzpeld tas,ka paši iedzivotaji pagalmā saviem spēkiem uzlēja slidotavu,toreiz tas notika katru gadu un ledus ari turējas,ik pa bridim atjaunojot dabiska veidā. Bija ari daudz slēpotāju,kas tapat pagalmā vai tuvaka mezā slepoja ikdienā sava prieka pēc,ari es gaju slepot uz Biķernieku mezu…

Ap Ziemassvētku/Jaungada brivdienam snigšana mitejās un sakas sals. Sals pastiprinājas un nu jau pa aru parsvara dzivojas maz ,bet dzvokļī vel bija pieņemama temperatura,kad pienacis laiks iet uz skolu (Toreiz vel macijos) brivdienas tika pagarinatas, tad vel, sals ari Rigā naktis sasniedza -30,pat vairāk gradus,ari dienas bija ļoti aukstas, bet logus klāja leduspuķes,un palodze apledoja istabas iekšpusē… vakaros ar prieku veroju,ka termometra stabiņš slid lejā parsniedzot tos maģiskos grādus,kad bija lauts uz skolu neiet un tad jau bija skaidrs, ka rit vel viena brīvdiena,atceros ari tas tumšas, zvaigžnotas debesis un mirguļojošas spilgtas zvaigznes. Ar nelielam atelpam stiprs sals turejas visu janvāra pirmo pusi,no laukiem pienaca ziņas par salu krietni pāri 30 un pat tuvu 40 gradiem,vecmāmuļa uztraucās,ka izsals darzs Saulkrastos vasarnīcā. Meneša pedeja dekadē sals saka atlaist, saka pa reizei snigt,cik atceros atsakotes macibam skola sedejam mēteļos,jo atteicas apkure{sasala),kopuma no pus decembra gandriz lidz janvāra beigam ari togad Rīgā atkušņu nebija.Toreiz ari izbaudiju uz savas adas 30 gradigu salu, cik atceros seja gan knibinaja un svila, bet nekas, paciešams bija. Februaris atnāca ar krietni siltaku un nepastavigu laiku,kad temperatura bieži grozijas ap 0,bija vairaki nelieli atkušņi,sniegs naca klat un kusa,bet ne fatali, pamazam sablivejas,veidojas sērsna,pa kuru sala dienās pat varēja staigāt ka pa grīdu. Liels sals vairs nebija,dienas pakusa,naktīs piesala. Stipraks sals atgriezās februāra beigās. Bet toties marts atkal atnaca ar bargu salu, kad naktīs temperatura atkal kritas zem -20 un vairāk, kaut kur pa Latviju noteikti ari zem -30, loti dzestri rīti, bet pa dienu saulē tomer jau siltāk, saulē pat no jumtiem pileja, atkal veidojas lāstekas, sniega joprojam bija loti daudz. Meneša otra pusē pamazam palika arvien siltāk, kaut gan naktīs joprojam piesala, dienā saulē jau kusa, kopuma laikam tomer visai auksts mēnesis bija un sniegs turejas lidz aprilim. Par pavasari talak un sekojošu vasaru neko daudz neatceros, bet apskatoties 1987. g datus- manuprat pavasaris talak bija tuvu normai un vasara ari nebija ipaši karsta, lidz +30 gradiem temperatura ta ari nevienu reizi neuzkāpa,tada parasta,mēreni vesa.

Ši 2009/2010 gada ziema manuprat decembri un janvārī kopuma bija līdziga,iznemot palielu atkusni ap ziemassvētkiem un varbut kopuma ar mazakiem ekstremiem un kontrastiem,janvāris tads vienmerigaks. Pec jaunakām prognozēm ari februāris varetu but lidzigs-ar siltaku laiku un part iespejamiem nelieliem atkušņiem,tad sala atgriešanas pa nopietnan vajadzetu gaidit februara beigas-marta pirmaja pusē, un Gismeteo sava jaunaka prognōzes versijā 35 dienam uz priekšu kaut ko līdzigu ari paredz… tad jau redzes, ka būs, bet ceru, ka si ziema nepadosies un neparies rudeni, bet gan ka nakas – marta otra pusē- pavasarī.

Ceru ari ka ši auksta ziema nav tapat vien,un kaut ko nozime,ka tads lūzuma punkts,kad iespejams pie mums atkal atgriezisies aukstāku ziemu cikls,daži to ari paredz ap 2012/2014 gadu.

Katra gadijuma man ir prieks, ka lemts izbaudit šo skaistu un istu ziemu, tādu,kadas atceros ziemas no agrakiem laikiem un ceru ka ši nav pedeja tada ziema, ko piedzivoju:)