INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO

Visstiprākas vētras Latvijā.

Pēc LVGMC informācijas.

Rudens – ziemas periodā vēja pastiprināšanās visbiežāk aptver visu Valsts teritoriju. Latvijā dominējošie šajā gadalaikā ir rietumu-dienvidrietumu-dienvidu kvadranta vēji, tādējādi stiprie vēji parasti kā pirmo skar Kurzemes Baltijas jūras piekrasti, kur tie arī ir visintensīvākie. Turpmāk, mērojot ceļu pāri Latvijai, reljefa un veģetācijas, visvairāk mežu, ietekmē vēju stiprums samazinās, parasti vismazākās vērtības sasniedzot Latvijas austrumu iekšzemes  rajonos.

Visstiprāko vēju gadījumu Latvijā novērtējums tika veikts, par noteicošo raksturlielumu izvēloties vidējo no visās novērojumu stacijās reģistrētajiem maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās  konkrētajā vēja pastiprināšanās gadījumā.

Tabulā sniegtā informācija par trīspadsmit visstiprāko vēju gadījumiem Latvijā liecina, ka pirmajos trīs vidējais no visās novērojumu stacijās reģistrētajiem maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās ir bijis ļoti tuvs (29 m/s) un ievērojami pārāks par tiem sekojošajiem (23-25 m/s).tab

 

Pirmajā vietā ir 1967. gada 17.-18. oktobra vētra. Tā sākās 17. oktobra vakarā un, pārstaigājot visu Latviju, maksimālo ātrumu sasniedza naktī uz 18. oktobri, 18. oktobra rīta pusē un austrumu rajonos vēl arī dienā. Turpmāk, līdz diennakts beigām, vētra pakāpeniski norima iekšzemes rajonos, bet piekrastes teritorijās mazākā intensitātē  vēl saglabājās 19. un 20. oktobrī. Šai vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma diapazons. Baltijas jūras piekrastē – Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā vēja brāzmu ātrums – 48 m/s, 40 m/s stipras brāzmas bija arī Rucavā un Bauskā, bet Kolkā, Mērsragā un Rīgā maksimālās vēja brāzmas sasniedza tikai 20 m/s.

Otrajā vietā ir 1969. gada 1.- 4. novembra vētra. Tai bija divi vēja pieauguma periodi. Pirmais – stiprākais – sākās 1. novembra vēlā vakarā Baltijas jūras piekrastē un turpinājās visā Latvijā gandrīz visu 2. novembri. Arī šai vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma sadalījums, bet maksimālā vēja brāzmu ātruma novērošanas vieta bija neparasta. Tā bija Daugavpils, kur vēja brāzmas sasniedza 44 m/s. 40 m/s stipras vēja brāzmas tika sasniegtas Ainažos, bet Ventspilī tās šoreiz bija „tikai” 35 m/s. Vismazākais šai vētras epizodē maksimālo vēja brāzmu ātrums bija 20 m/s (Rūjienā, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos).

Otrreiz vēja ātrums sāka palielināties 3. novembra vakarā, maksimālo ātrumu sasniedzot naktī uz 4. novembri. Šoreiz maksimālais vēja brāzmu ātrums nebija tik stiprs – tas sasniedza 34 m/s (Daugavpilī, Saldū, Skultē), bet vismazākais – 16-17 m/s – tas bija turpat, kur pirmajā vētras posmā – Alūksnē un Zosēnos.

Trešajā vietā ir 2005. gada 8.-9. janvāra vētra. Tā sākās 8. janvāra vakarā un, ejot pāri visai Latvijai, maksimālo ātrumu sasniedza 9. janvāra naktī un dienas pirmajā pusē. Turpmāk tā pamazām zaudēja savu spēku, visilgāk – līdz naktij uz 10. janvāri – saglabājoties Latvijas galējos austrumu rajonos. Maksimālās vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā bija 30 m/s un vairāk, vislielāko ātrumu – 40 m/s – sasniedzot Ventspilī. Pat vismazākais vēja brāzmu ātrums – 24 m/s – pēc Boforta skalas atbilda vētras spēkam, tas tika reģistrēts atsevišķās vietās Latvijas austrumu daļā – Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē, Zīlānos.

Turpmākie tabulā minētie stiprāko vēju gadījumi pēc noteicošā raksturlieluma – vidējais no visās novērojumu stacijās reģistrētajiem maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās – ir sarindojušies visai blīvi, ar atšķirībām pat tikai vēja ātruma simtdaļās. Pēc elektrības padeves atjaunošanās bija iespējams precizēt arī2013. gada 28.-29. oktobra vētras maksimālos vēja brāzmu ātrumus, un tādējādi šis vēja pastiprināšanās gadījums var tikt novērtēts kā vienpadsmitais stiprākais.

Turpmākajos, tabulā nesniegtajos vēja pastiprināšanās gadījumos, vidējais no visās novērojumu stacijās reģistrētajiem maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās ir 22 m/s un mazāk.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: