Šajās Lieldienās laiks daudzviet Latvijā vairāk atgādina Ziemassvētkus, pēc ilgiem laikiem saulaino, sauso, bet vēso anticiklonālo laiku momaina ciklons, kas visā Latvijā atnesa nelielu līdz mērenu snigšanu, papildinot sniega krājumus par dažiem cm klāt. Jaunākas prognozes vēsta, kā arī Otrajās Lieldienās Latviju no dienvidiem, visticamāk, sasniegs ciklons ar visai stipriem nokrišņiem, galvenokārt sniegu un slapjo sniegu liecina jaunākā «GSF» prognoze. Klusās sestdienas rītā sniega, 30.marta segas biezums bija no viena centimetra Kurzemes rietumos līdz 41 centimetram Jaunpiebalgas novada Zosēnos un 49 centimetriem Alūksnē. Tostarp Rīgu caurmērā klāj piecus centimetrus bieza sniega sega. Tomēr tas nebūs jauns aprīļa rekords, jo dažos gados pavasarī bijis vēl dziļāks sniegs. Tā, piemēram, 1931.gadā Vidzemes augstienē līdz pat 18.aprīlim saglabājās aptuveni metru dziļš sniegs, bet 1940.gada 1.aprīlī 90 centimetru bieza sniega kārta klāja Stendi. Savukārt Rīgā rekords reģistrēts 1917.gadā, kad aprīlis sākās ar 55 centimetrus biezu sniega segu. Alūksni sniegs klāj jau 122 dienas pēc kārtas, un šosezon, visticamāk, tiks pārspēts iepriekšējais garākais periods ar sniega segu Alūksnē: 2010.-2011.gada ziemā sniegs bija 135 dienas pēc kārtas – no 24.novembra līdz 7.aprīlim. Ziemas sniegs visilgāk noturējās 1956.gada pavasarī, kad Alūksnes un Vidzemes augstienē tas pilnībā nokusa tikai maija pirmajās dienās. Aukstos pavasaros īslaicīgas sniega segas izveidošanās iespējama vēl arī maijā. Visvēlāk – 29.maijā – sniega sega reģistrēta 1953.gadā Kazdangā. Izskatās, ka šogad dabiska sniega kārta dažviet Vidzemē varētu saglabāties visu aprīli, bet slēpošanas trasēs, kur izveidoti lieli sniega krājumi, – līdz pat maijam. Palu laiks Latgalē un Vidzemē varētu sākties tikai aprīļa otrajā pusē un turpināties maijā. Modeļu prognōzes liecina, kā arī aprīlis, vismaz tā pirmā puse būs 2-3 grādus zem normas, naktīs bieži pieturesies sals. Tātad pavasaris pagaidām kavējas, nāk lēni un uz lielu siltumu tuvāka laikā nav ko cerēt.
Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi ? Karstuma anomālijas vasarā, aukstuma no sniega rekordi ziemā, – nu jau drīz šīs lietas kļūs mums ierastas. Kāpēc tā? Kāds ir iemesls tam, ka pie mums ir tādi laika apstākļi? Vienkāršota atbilde – globālās klimata izmaiņas. Bet, ja precīzāk? Izrādās – mēs esam ļoti cieši saistīti ar ledājiem Arktikā. Par šo tēmu sprieda zinātniskajā konferencē, kas otrdien notika ASV. Arktisko ledāju platības samazināšanās ir vistiešākajā veidā saistīta gan ar spēcīgiem sniegputeņiem mērenajos platuma grādos ziemas sezonā, gan ar anomālu karstumu vasarās, -uzskata Viskonsinas universitātes Nelsona Ekoloģisko pētījumu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Stīvens Vavrus. Zinātnieks izskaidroja, ka aukstais arktiskais gaiss un mēreno joslu plašos rajonos sasilušā gaisa masas veidoja atmosfēras spiedienu starpību. Gaisa masas tiecās plūst no rietumiem uz austrumiem, radot spēcīgu vēju un iekustinot okeāna straumes. “Tieši šobrīd mēs vērojam Arktikas pāreju uz jaunu stāvokli,” paziņoja ASV Jūras kara flotē strādājošais zinātnieks Deivids Titlejs (David Titley). Viņš atgādināja, ka process kļūst aizvien straujāks, un jau līdz 202o.gadam Arktika var pilnībā atbrīvoties no ledus.Gan Arktika, gan Antarktika darbojas kā gigantiski kondicionieri, – jebkuras laika apstākļu anomālijas salīdzinoši ātri pārvietojās un tika “izlīdzinātas”, pateicoties polāro gaisa masu veidotajām atmosfēras un okeānu straumēm. Taču pēdējo gadu laikā, strauji kūstot ledum, polārajos un tiem tuvajos apgabalos gaisa temperatūra paaugstinās un dabiskais laika apstākļu mehānisms uz planētas sāk apstāties. Tā rezultātā radušās neizbēgamas anomālijas – karstums, lietusgāzes, sals, sniegputeņi – ”iestrēgst” vienā planētas rajonā aizvien ilgāk. Ideāls piemērs tam ir ieilgusī ziema ziemeļu puslodē šogad.
Tātad šonedēļ vēl valdīs visai ziemīgi lasikapstākļi un sniega sega pat papildināsies. Dienvidu ciklons atnesis snigšanu un 1.-2.aprīlī daudzviet Latgalē, Vidzemē un Zemgalē uzsnigs 10-15 centimetru sniega. Pirmdien un naktī uz otrdienu iespējams stiprs slapjš sniegs, kas, sakrājoties uz koku zariem, var izraisīt koku liekšanos un pat atsevišķu koku lūšanu. Nedēļas vidū pastiprināsies anticiklons un nokrišni mitesies, laiks skaidrosies. Gaisa temperatūra naktīs 0…-6 grādi, nedēļas vidū vietām -8-10 grādi, dienā -1…+5 grādu robežās.
1.aprīlis: Pirmdien dienas laikā, turpinoties ilgstošai snigšanai, vietām sniega segas biezums palielināsies par sešiem līdz desmit centimetriem, prognozē LVĢMC sinoptiķi. Saskaņā ar «GSF» prognozi naktī uz 3.aprīli, izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, gaisa temperatūra vietām noslīdēs līdz -14 grādiem, naktī uz ceturtdienu gaidāms sals līdz -9 grādiem. Turpmākajās naktīs gaisa temperatūra, visticamāk, nebūs zemāka par 0..-8 grādiem.Saulainākās dienās gaisa temperatūra pakāpsies virs +5 grādiem, aprīļa vidū arī virs +10 grādiem. Vidējā gaisa temperatūra aprīļa pirmajā pusē gaidāma aptuveni četrus grādus zemāka par ilggadējo vidējo rādītāju. Laika prognozes, kas sniedzas divas nedēļas uz priekšu, pagaidām neuzrāda strauja pavasara ienākšanu Latvijā, un tikai aprīļa vidū gaisa temperatūra brīžiem pārsniegs +10 grādu atzīmi. Aukstais laiks un sniegs pamatīgi aizkavēs visus pavasara darbus. Rādās, ka draud neraža jeb bada gads. Līdzīga situācija daudzviet pasaulē.
3, aprīlis: Šai nedēļas nogalei prognozes ir visai vienprātīgas – pēc pamatīgiem nokrišņiem piektdien (īpaši austrumos) brīvdienās sausāks un saulaināks. Ceturtdien Latviju no dienvidiem sasniegs neliels lietus un sniegs, bet piektdien valsts austrumu pusē gaidāms stiprs slapjš sniegs, vēsta pašreizējā «GSF» prognoze. Situācija, visticamāk, būs līdzīga kā pirmdien, 1.aprīlī, kad vismazāk nokrišņu bija Kurzemē, bet visvairāk sniga Latgalē. Piektdien valsts austrumu daļā atkal varētu uzsnigt 9-14 centimetru sniega. Šoreiz gaisa masas būs mazliet siltākas nekā 1.aprīlī, līdz ar to būs lielāka lietus un slapja sniega varbūtība, ipāši austrumu pierobežā. Piektdien ciklona ietekmē pastiprināsies ziemeļu vējš – gaidāmas brāzmas līdz 9-14 metriem sekundē. Gaisa temperatūra šajās dienās būs tuvu nulles atzīmei. Brīvdienās, 6. un 7.aprīlī, laikapstākļi uzlabosies – debesis palaikam skaidrosies, nokrišņu būs maz, vējš pierims. Naktīs gaidāms sals 0…-10 grādu robežās, dienas laikā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz 0..+7 grādiem.
Arī agrāk aprīli bija gadijušies ziemas pārsteigumi: Piemēram iespaidiga snigšana 2001 gada 15. aprīli, kad Rīgā uzsniga gandrīz pusmetra sniega sega, arī pagājušo gadu Lieldienās daudzviet Latvijā atnāca ziema.
You must be logged in to post a comment.