INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO

Laika prognozēšana — gan zinātne, gan māksla.


NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

1987. GADA 15. OKTOBRĪ KĀDA LIELBRITĀNIJAS IEDZĪVOTĀJA PIEZVANĪJA TELEVĪZIJAI UN PAZIŅOJA: VIŅA ESOT DZIRDĒJUSI, KA TUVOJOTIES VĒTRA. SINOPTIĶIS SKATĪTĀJUS MIERINĀJA, SACĪDAMS: ”NEUZTRAUCIETIES! NEKĀDAS VĒTRAS NEBŪS.” TOMĒR TAJĀ PAŠĀ NAKTĪ ANGLIJAS DIENVIDU DAĻU PIEMEKLĒJA TIK SPĒCĪGA VĒTRA, KA TAJĀ AIZGĀJA BOJĀ 19 CILVĒKI, TIKA IZNĪCINĀTI 15 MILJONI KOKU UN TIKA NODARĪTI POSTĪJUMI PAR VAIRĀK NEKĀ 1,4 MILJARDIEM DOLĀRU.

KATRU rītu miljoniem cilvēku ieslēdz radio vai televizoru, lai noklausītos laika ziņas. Vai apmākusies debess sola lietu? Vai saulains laiks saglabāsies visu dienu? Vai temperatūras celšanās nozīmē, ka gaidāms atkusnis? Noklausījušies laika ziņas, cilvēki izlemj, ko vilkt mugurā un vai ņemt līdzi lietussargu vai ne.

Tomēr laiku pa laikam gadās, ka sinoptiķu prognozes nepiepildās. Kaut arī pēdējos gados sinoptikā, kas ir viena no meteoroloģijas nozarēm, ir panākts ievērojams progress, laika prognozes, kuru sastādīšanā apvienojas gan zinātne, gan sinoptiķu prasme un pieredze, joprojām nevar pretendēt uz absolūtu precizitāti. Kā tiek sastādītas laika prognozes, un cik droši uz tām var paļauties? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ielūkosimies sinoptikas vēsturē.

Meteoroloģisko mēraparātu izgudrošana

Bībeles laikos laika prognozēšana galvenokārt balstījās uz novērojumiem, kas tika izdarīti ar neapbruņotu aci. Savukārt mūsdienās meteorologiem ir pieejama sarežģīta aparatūra, ar kuru tiek izdarīti dažādi mērījumi. Vienkāršākie no tiem ir atmosfēras spiediena, gaisa temperatūras un mitruma, kā arī vēja ātruma un virziena mērījumi.

1643. gadā itāliešu fiziķis Evandželista Torričelli izgudroja barometru — vienkāršu instrumentu atmosfēras spiediena mērīšanai. Drīz tika konstatēts, ka, mainoties laikam, mainās atmosfēras spiediens un ka spiediena kritums bieži liecina par vētras tuvošanos. 1664. gadā tika radīts higrometrs, kas mērīja gaisa mitrumu. Bet 1714. gadā vācu fiziķis Daniels Fārenheits izgudroja dzīvsudraba termometru, kas ļāva precīzi noteikt temperatūru.

Ap 1765. gadu franču zinātnieks Antuāns Lorāns Lavuazjē ierosināja mērīt atmosfēras spiedienu, gaisa mitrumu un vēja ātrumu un virzienu katru dienu. ”Iegūtā informācija mums gandrīz vienmēr ļaus ar lielāku vai mazāku precizitāti prognozēt laikapstākļus dienai vai divām uz priekšu,” viņš paziņoja. Taču praksē viss izrādījās daudz sarežģītāk.

Jaunas novērošanas metodes

1854. gadā netālu no Balaklavas ostas, kas atrodas Krimas pussalā, spēcīgā vētrā aizgāja bojā viens franču karakuģis un 38 tirdzniecības kuģi. Francijas valdība lūdza šo gadījumu izpētīt Parīzes observatorijas direktoram Irbēnam Žanam Leverjē. Pārbaudījis meteoroloģiskos ziņojumus, Leverjē atklāja, ka vētra bija izveidojusies jau divas dienas pirms traģiskā notikuma un bija šķērsojusi Eiropu virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Ja būtu izveidota sistēma, kas ļautu novērot vētru pārvietošanos, kuģi būtu laicīgi brīdināti. Drīz pēc tam Francijā tika nodibināts vētras brīdinājumu dienests. Šī dienesta izveidošana iezīmēja modernās meteoroloģijas piedzimšanu.

Taču bija nepieciešams ātrāks veids, kā zinātniekiem saņemt meteoroloģiskos datus no dažādām vietām. Šo problēmu palīdzēja atrisināt Semjuela Morzes nesen izgudrotais elektriskais telegrāfs. Izmantojot pa telegrāfu saņemtos datus, Parīzes observatorija 1863. gadā sāka publicēt pirmās laika kartes. 1872. gadā ar to sāka nodarboties arī Lielbritānijas meteoroloģijas birojs.

Jo vairāk datu meteorologi ieguva, jo skaidrāk viņi apzinājās, cik ļoti sarežģīti ir laikapstākļu veidošanās procesi. Tika ieviestas jaunas ierīces datu grafiskai attēlošanai, un kartes tika papildinātas ar jaunu informāciju. Piemēram, kartēs parādījās izobāras, līnijas, kas savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu, un izotermas, līnijas, kas savieno vietas ar vienādu temperatūru. Tika ieviesti arī simboli vēja virziena un stipruma apzīmēšanai, kā arī līnijas, kas attēlo robežas starp siltā un aukstā gaisa masām.

Pakāpeniski radās arī dažādas sarežģītas ierīces. Mūsdienās visā pasaulē ir simtiem meteoroloģisko staciju, kurās tiek laisti atmosfērā meteoroloģiskie baloni ar radiozondēm — aparātiem, kas izdara dažādus mērījumus un savāktos datus noraida ar radioviļņu palīdzību uz zemi. Sinoptikā tiek lietots arī radars. Izmantojot attēlus, kas tiek iegūti, radioviļņiem atstarojoties no lietus lāsēm un ledus daļiņām mākoņos, sinoptiķi var novērot vētru pārvietošanos.

Liels solis uz priekšu daudz precīzāku laika prognožu sastādīšanā tika sperts 1960. gadā, kad kosmosā tika palaists pasaulē pirmais meteoroloģiskais pavadonis ”TIROS-1” ar televīzijas kameru. Mūsdienās tiek izmantoti gan tādi meteoroloģiskie pavadoņi, kuri riņķo ap Zemi pa polārām orbītām, gan pavadoņi ar ģeostacionāro orbītu, kuri nemaina savu stāvokli attiecībā pret Zemi un pastāvīgi seko meteoroloģiskajiem procesiem teritorijā, kas atrodas to redzeslaukā. Abi šie pavadoņi no augšas uzņemto laikapstākļu attēlus noraida uz zemi.

Laikapstākļu prognozēšana

Skaidri zināt, kāds ir laiks patlaban, ir viens, bet pateikt, kāds tas būs pēc stundas, dienas vai nedēļas, — pavisam kas cits. Īsi pēc Pirmā pasaules kara britu meteorologs Lūiss Ričardsons nonāca pie šāda secinājuma: ja reiz atmosfērā notiekošie procesi ir pakļauti fizikas likumiem, laika prognozēšanā varētu izmantot matemātiku. Taču formulas bija tik sarežģītas un aprēķini prasīja tik daudz laika, ka skaitļošana vēl nebija beigusies, kad atmosfēras frontes jau bija mainījušas savu vietu. Turklāt L. Ričardsons izmantoja datus, kas bija iegūti, izdarot mērījumus ik pa sešām stundām. ”Lai sastādītu daudzmaz precīzu laika prognozi, mērījumus nedrīkst izdarīt retāk kā reizi trīsdesmit minūtēs,” norāda franču meteorologs Renē Šabū.

Līdz ar datoru parādīšanos apjomīgos aprēķinus bija iespējams izdarīt īsākā laikā. Sinoptiķi izmantoja L. Ričardsona izstrādāto sistēmu, lai izveidotu komplicētu matemātisku modeli — matemātisku vienādojumu virkni, kas aptver visus zināmos fizikas likumus, kādi nosaka laikapstākļus.

Lai sastādītu laika prognozes ar šo vienādojumu palīdzību, sinoptiķi zemes virsmu ir sadalījuši sektoros, kas kopā veido pasaules mēroga tīklu. Globālajā modelī, ko izmanto Lielbritānijas meteoroloģiskais birojs, tīkla atbalsta punkti atrodas aptuveni 80 kilometru atstatumā cits no cita. Katrā sektorā vēja ātrums un virziens, atmosfēras spiediens, kā arī gaisa temperatūra un mitrums tiek mērīti 20 dažādos augstumos. Pēc tam no novērošanas stacijām saņemtie dati (šādu staciju visā pasaulē ir vairāk nekā 3500) ar datoru tiek apstrādāti un tiek sastādīta globālā laika prognoze turpmākajām 15 minūtēm. Tiklīdz tas ir izdarīts, tiek gatavota prognoze nākamajām 15 minūtēm. Atkārtojot šo procesu atkal un atkal, dators 15 minūšu laikā var sastādīt globālo laika prognozi sešām dienām.

Lai sastādītu pēc iespējas detalizētākas un precīzākas vietējo laikapstākļu prognozes, Lielbritānijas meteoroloģiskais birojs izmanto mazāku modeli, kas aptver Atlantijas okeāna ziemeļu daļu un Eiropu. Tajā tīkla atbalsta punkti atrodas apmēram 50 kilometru attālumā cits no cita. Tiek izmantots arī modelis, kas aptver tikai Britu salas un apkārtējās jūras. Tajā ir 262 384 tīkla atbalsta punkti, un mērījumi tiek izdarīti 31 augstumā.

Sinoptiķu nozīme prognožu gatavošanā

Taču laika prognozēšana nav tikai sausa zinātne. Kā teikts enciklopēdijā The WorldBook Encyclopedia, ”datoros ievadītās formulas ietver sevī tikai aptuvenu atmosfēras norišu raksturojumu”. Var gadīties, ka, sastādot precīzu laika prognozi plašākai teritorijai, netiek ņemta vērā kāda konkrēta apvidus ietekme uz laikapstākļiem. Tāpēc, lai sekmīgi prognozētu gaidāmo laiku, ir nepieciešama arī sava daļa mākslas, un šajā jomā neaizstājami ir sinoptiķi. Viņi izmanto savu pieredzi un spriestspēju, lai noteiktu, ko īsti nozīmē saņemtie dati. Pateicoties sinoptiķu darbam, tiek iegūtas daudz precīzākas laika prognozes.

Piemēram, kad aukstais gaiss, kas atrodas virs Ziemeļjūras, virzās pāri Eiropai, parasti izveidojas plāna mākoņu kārtiņa. Vai šie mākoņi Eiropas kontinentālajā daļā nākamajā dienā sola lietu, vai saule tos vienkārši iztvaicēs, ir atkarīgs no dažām grāda desmitdaļām. Meteoroloģiskie dati līdz ar sinoptiķu pieredzi, kas uzkrāta līdzīgās situācijās, ļauj viņiem izteikt diezgan drošas prognozes. Tātad precīzu laika prognožu tapšanā vienlīdz liela nozīme ir kā zinātnei, tā arī sinoptiķu prasmei un pieredzei.

Cik uzticamas ir laika prognozes?

Tiek uzskatīts, ka patlaban Lielbritānijas meteoroloģiskā biroja diennakts laika prognozes piepildās par 86 procentiem. Piecu dienu prognozes, ko sastāda Eiropas vidēja laika sprīža prognožu centrs, ir precīzas par 80 procentiem — salīdzinājumam var minēt, ka septiņdesmito gadu sākumā divu dienu prognozes bija mazāk precīzas. Sasniegtie rezultāti ir iespaidīgi, tomēr nav pilnīgi. Kāpēc pašlaik nav iespējams panākt lielāku precizitāti?

Tas nav iespējams tāpēc, ka laikapstākļu veidošanās sistēmas ir ārkārtīgi sarežģītas un nav iespējams izdarīt visus mērījumus, kas nepieciešami pilnīgi nekļūdīgas prognozes sastādīšanai. Okeānos ir plašas teritorijas bez nevienas meteoroloģiskās bojas — ierīces, kas izdara mērījumus un iegūtos datus caur pavadoni noraida uz sauszemi. Tāpat tikai retos gadījumos laikapstākļu modeļu tīkla atbalsta punkti atbilst vietām, kur ir izveidotas novērošanas stacijas. Turklāt zinātnieki vēl joprojām neizprot visus dabas spēkus, kas veido laikapstākļus.

Tomēr sinoptika nemitīgi progresē. Piemēram, vēl nesen laika prognozēšana galvenokārt balstījās uz atmosfēras novērojumiem. Bet, tā kā 71 procentu zemeslodes virsmas aizņem okeāni un jūras, zinātnieki ir sākuši pievērst uzmanību tam, kā enerģija, ko rada okeāni, atsaucas uz atmosfēras procesiem. Izmantojot meteoroloģiskās bojas, Globālā okeānu novērošanas sistēma sniedz informāciju par rajoniem, kuros ir novērojama kaut neliela ūdens temperatūras celšanās, jo tas var dramatiski ietekmēt laikapstākļus pavisam citā pasaules malā.*

Laika prognozēšana mūsdienās ir zinātnisku novērojumu rezultāts   Avots-LVGMC

Laika ziņas vienmēr ir skatītākais informācijas bloks televīzijās, klausītākais radio un lasītākais avīzēs. Un tas nav nekas neparasts – galu galā tas, kāds laiks būs aiz loga rīt, parīt un aizparīt, ietekmē jebkura iedzīvotāja dzīvi. Gan ikdienā (vai neaizmirsām paņemt lietussargu?), gan darbā (vai šodien laukā varēsim vākt sienu?), gan prognozējot savas tuvākās brīvdienas tālajās Grieķijas salās. Bet kā top cilvēku tik skatītās, klausītās un lasītās laika ziņas, cik ticamas ir prognozes un kādi paņēmieni tiek lietoti, lai maksimāli precīzi prognozētu tuvāko dienu vai nedēļu laika apstākļus?

Gaisa temperatūras mērījumu pirmsākumi meklējami 1641. gadā, kad saulainajā, vasarās svelmainajā Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II izgudroja pirmo hermetizēto termometru. Tagad tāds vai citāds gaisa temperatūras mērāmais ir katrā mājā. Tomēr meteoroloģisko novērojumu stacijā temperatūra tiek mērīta atšķirīgos apstākļos un tāpēc tie ir precīzāki, nekā termometrā aiz loga.

Kā nosaka gaisa temperatūru?

Meteorologi pasaulē novērojumus, arī gaisa temperatūras novērojumus, veic pēc vienota Pasaules meteoroloģijas organizācijas noteikta standarta. Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, kur termometra tuvumā nav kādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, kas termometra rādījumus varētu iespaidot, radot gaisa temperatūras izmaiņas. Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts” no tiešiem saules stariem un nokrišņiem, kā arī vēja, ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā.

Gaisa temperatūras mērījumi Latvijā un citur pasaulē tiek veikti 1,5 – 2 metru augstumā virs zemes virsmas, kas klāta ar mērījumu vietai raksturīgu dabisko veģetāciju. Visbiežāk tā ir zāle, kuras augstums tiek uzturēts zem 20 cm, ziemā tā ir sniega sega tās dabiskajā augstumā. Latvijā kopumā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic vairāk nekā 30 dažādus novērojumus 36 meteoroloģiskajās stacijās.

23 novērojumu stacijās uzstādītas automātiskās iekārtas un atbilstoša programmatūra mērījumu un novērojumu apstrādei un nodošanai datu bāzē. Šajās novērojumu stacijās novērojumu programma tiek izstrādāta atbilstoši novērojumu stacijas uzdevumiem un tehniskām iespējām: 7 stacijas darbojas nepārtrauktā darba režīmā ar manuāliem, cilvēka veiktiem, novērojumiem, 8 stacijas –ar manuāliem novērojumiem 2 reizes dienā, un 8 stacijas – nepārtrauktā darba režīmā tikai ar automātiskiem novērojumiem. 12 novērojumu stacijās tiek veikti tikai telpā mainīgāko meteoroloģisko elementu  novērojumi – atmosfēras nokrišņi, sniega sega, atsevišķas atmosfēras parādības.

Hidroloģiskos novērojumus LVĢMC veic 71 novērojumu stacijā: 9 stacijas veic jūras piekrastes novērojumus, 64 – virszemes hidroloģiskos novērojumus Latvijas upēs, ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošajās upēs. 67 novērojumu stacijas ir pilnībā automatizētas un nodrošina automātisku datu savākšanu un nogādāšanu datu bāzē to tālākai apstrādei un izmantošanai.

LVĢMC reizi 5 min saņem informāciju arī no 12 kanālu ģeostacionārajiem EUMETSAT satelītiem, kas atrodas virs ekvatora 36000 km augstumā, kā arī no polāri orbitālajiem NOAA un MetOp satelītiem kas riņko ap zemeslodi 800 km augstumā. Svarīgs instruments attālināto novērojumu veikšanā ir meteoroloģiskais radars, kas sniedz vērtīgu informāciju par nokrišņu intensitāti, mākoņu augstumu un procesiem mākoņu sistēmās.

Prognožu izstrāde

LVĢMC veic nepārtrauktu laika apstākļu novērošanu, kā arī, sekojot līdzi šīm izmaiņām, gatavo laika apstākļu prognozes gan pavisam īsam termiņam – tuvākajām stundām – gan arī garākiem termiņiem – līdz pat četrām nedēļām uz priekšu.

Datus, kas tiek saņemti no novērojumu stacijām, LVĢMC sinoptiķi pastāvīgi analizē un sagatavo laika prognozes un brīdinājumus.

Prognožu gatavošana tiek veikta, balstoties uz skaitliskajiem laika apstākļu modeļiem, kas, ņemot vērā novērojumus, un izmantojot matemātiskos atmosfēras un okeāna modeļus, aprēķina dažādu hidrometeoroloģisko parametru izmaiņas laikā un telpā.

Sinoptiķa analīze v.s. automatizēta prognozēšana

LVĢMC sinoptiķi strādā 24 h diennaktī un pastāvīgi atjauno datus. Automatizētās sistēmas atjauno datus vien 2 – 4 reizes diennaktī.

Masu mediji un privātie laika prognožu veidotāji, kuru prognozes arī bieži klausāmies savos iecienītajos ziņu raidījumos, parasti neizmanto informāciju no oficiālajiem avotiem, bet gan par pamatu ņem internetā bez maksas pieejamo modeļu rezultātus, visbiežāk – amerikāņu t.s. GFS modeļa automātiski ģenerētos rezultātus. Jā, tā laika ziņas izmaksā mazāk, taču – vai vienmēr varam uzticētiem tam, kas lētāks?

Būtiskais mīnus šādām automatizētām sistēmām ir tas, ka nav, kas uzņemas atbildību gadījumā, ja prognoze būs bijusi neprecīza, kas ir īpaši riskanti dažādu dabas stihiju gadījumos. Tās ir jāspēj prognozēt laicīgi un precīzi, lai izvairītos no nepamatotiem zaudējumiem nesagatavotības dēļ.

LVĢMC sinoptiķi savukārt nepārtraukti analizē sinoptisko situāciju. Viņi gādā par to, lai, piemēram, gaidot vēja pastiprināšanos, sabiedrība un klienti tiktu brīdināti, kad tiešām gaidāmi draudi. Ir svarīgi maksimāli izvairīties no nepamatotas trauksmes celšanas vai vieglprātīgas situācijas bīstamības nenovērtēšanas. Nesagatavotība var maksāt ļoti dārgi.

Tieši šādās niansēs profesionāla sinoptiķa secinājumi un spēja novērtēt situāciju pārspēj mašīnas radītu prognozi.

Kā attīstījusies meteoroloģisko novērojumu joma?

Latvijā sinoptiķa profesiju teorijā iepazīt var Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātēs, kā arī Fizikas un Matemātikas fakultātē. Praksē to apgūt gan var pamatā tikai uz vietas LVĢMC pēc speciāli izstrādātas apmācību programmas. Apmācība kopumā var ilgt 1 līdz 1,5 gadus, un tās gaitā topošie sinoptiķi tiek sūtīti arī dažādu Eiropas valstu meteoroloģijas organizāciju rīkotos kursos, kur apgūst papildu zināšanas un iepazīst ārvalstu kolēģu pieredzi. Lai topošajiem sinoptiķiem būtu iespēja iegūt vispārēju pieredzi, LVģMC sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, sniedzot iespēju centra speciālistiem iegūt papildu zināšanas meteroloģijas u.c. darbības jomās, kuras nodrošina LVģMC. Tās patiesi ir daudzpusējas zināšanas, kas jāpārzina sinoptiķim.

Pēc neatkarības atgūšanas laika apstākļu prognozēšanas jomā Latvijā valdīja zināma tehnoloģiska atpalicība, kamēr pasaule strauji gāja uz priekšu. Lai arī pašu spēkiem nozare tika pacietīgi attīstīta, tomēr pēc tehnoloģiski progresīvu sistēmu ieviešanas LVĢMC operatīvajā darbā pēdējos gados, to var uzskatīt par revolucionāru pagrieziena punktu Latvijas meteoroloģisko prognožu izstrādes jomā.

Jaunajās sistēmās vienkopus ienāk dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām Latvijā un Eiropā, satelītiem, radiozondēm, kā arī no meteoroloģiskā radara. Līdz ar to sinoptiķim ir iespēja redzēt visu kopainu uzreiz. Sinoptiķis sistēmā analizē un modificē dažādu skaitlisko laika apstākļu modeļu rezultātus, savukārt prognozes tabulu, karšu un grafiku formā, ko iepriekš bija jāgatavo pašiem, tagad jau tiek veidotas un izsūtītas automātiski.

Kā veidot laika prognozi

Avots- METEOZIŅAS

Es uzskatu, ka cilvēkiem, kuriem ir svarīgi zināt gaidāmos laika apstākļus, nevajag paļauties uz laika ziņām TV, radio vai populārākajos interneta portālos un vajag mācēt izveidot savu laika prognozi, izmantojot skaitlisko laika modeļu datus. Šajā rakstā paskaidrošu, kā sastādīt prognozi, izmantojot GFS modeļa (Global Forecast System) datus, kas atspoguļoti kartēs. Esmu jau rakstījis, ka uz GFS datiem balstās liela daļa internetā pieejamo bezmaksas prognožu.

Es daru tā. Vispirms atveru šo lapu (ja tā nedarbojas, var izmantot šo alternatīvu). Lai saprastu, kāda ir situācija atmosfērā, es vispirms parasti apskatos atmosfēras spiediena prognozi šim brīdim. Atmosfēras spiediens jūras līmenī ir atspoguļots kartēs zem nosaukuma “500hPa,Bodendruck” (tabulas augšējā kreisajā stūrī). Tabulas apakšējā rindā jāizvēlas termiņš; piemēram, izvēloties “30″, tiks parādīta prognoze 30 stundas uz priekšu, skaitot no attiecīgās prognozes ģenerēšanas laika.

Piemērs. Šeit redzama prognozētā situācija uz trešdienas, 2008. gada 20. augusta, pulksten 12:00 pēc Griničas laika jeb pulksten 15:00 pēc Latvijas laika. Prognoze veidota pulksten 6:00 pēc Griničas laika (prognozes kļūst pieejamas ar aptuveni 4 stundu nobīdi). Kartē atspoguļoti 3 dažādi parametri, galvenais ir atmosfēras spiediens jūras līmenī, kas iezīmēts ar baltām līnijām. Uz rietumiem no Spānijas redzams plašs anticiklons ar atmosfēras spiedienu tā centrā vismaz 1025 hPa (lai iegūtu spiedienu milimetros, šis skaitlis jāpareizina ar 0,75, tātad 769 mm). Starp Lielbritāniju un Norvēģiju redzams ciklona centrs ar spiedienu 995 hPa. Latvija atrodas starp šo ciklonu un anticiklonu uz dienvidaustrumiem.

Tālāk es parasti aplūkoju prognozi temperatūrai 850 hPa augstumā. Raksts par šo visnotaļ svarīgo rādītāju ir izlasāms šeit. Tā prognoze atspoguļota zem nosaukuma “850hPa Temperatur”. Blakus ir redzama prognoze uz pulksten 15:00 20. augustā (pēc Latvijas laika). Ar baltajām līnijām ir iezīmēts augstums dekametros, kādā ir prognozēts 850 hPa liels spiediens. Ar krāsām ir attēlota pati temperatūra. Šajā konkrētajā prognozē redzams, ka 850 hPa liels spiediens virs Latvijas atrodas 1440-1500 metru augstumā, un šajā augstumā gaisa temperatūra ir +10..+14 grādi. Tātad virs Latvijas atrodas siltas gaisa masas, kas atnākušas no dienvidiem. Vasarā skaidrā laikā un pie lēna vēja gaisa temperatūra uz zemes pie šādas 850hPa temperatūras sasniegtu +25..+30 grādus.

Zem nosaukuma “Mittl.Wolken” slēpjas mākoņainības prognoze. Pie reizes tur attēlots atmosfēras spiediens jūras līmenī un vēl kāds man nesaprotams parametrs. :) Melnā krāsā ir attēlotas skaidras debesis, baltā krāsā – bieza mākoņu sega. Šo karti es izmantoju reti, jo tai ir maza izšķirtspēja un par mākoņu klātbūtni var nojaust arī pēc min./max. temperatūras un nokrišņu prognozes.

Tālāk zem nosaukuma “Niederschlag” slēpjas nokrišņu prognoze. Ar krāsām ir attēlots prognozētais nokrišņu daudzums milimetros 6 stundu periodā. Piemēram, kartē blakus ir attēlots prognozētais nokrišņu daudzums no pulksten 9:00 līdz 15:00 pēc Latvijas laika; Vidzemes augstienē, mērot uz aci, tiek prognozēti līdz 15-20 mm nokrišņu, citviet Latvijā mazāk. Ar punktēto sarkano līniju ir iezīmēti konvekcijas procesu izraisītie nokrišņi – šādas izcelsmes nokrišņu prognozes ir vismazāk precīzās un visvairāk mainīgās.

Tālāk pārlēksim uz “CAPE+Lifted Index” jeb negaisu prognozi. CAPE ir saīsinājums no Convective Available Potential Energy – tātad šis rādītājs vēsta par konvekcijas procesiem pieejamo enerģiju, kartē tas ir atspoguļots ar krāsām. Tumši zilā krāsa nozīmē, ka negaisi nav iespējami (bet jāatceras, ka tā ir tikai prognoze, kas mainās ik pēc 6 stundām). Dzeltenie un sarkanie toņi nozīmē, ka ir potenciāls spēcīgam negaisam, bet, ja nav pietiekama gaisa mitruma, tad pie augsta CAPE var nebūt pat neviena mākoņa. Tāpēc šo prognozi vajag apvienot ar nokrišņu prognozi – ja teritorijās, kurās ir prognozēts vērā ņemams CAPE (vismaz 200 J/kg), ir prognozēti nokrišņi, tad ir diezgan liela iespēja, ka tur būs pērkona negaiss.

Svarīgi zināt arī vēja virzienu un stiprumu, tāpēc jāskatās prognožu kartes zem nosaukuma “10m Wind (Mitteleur.)”. Tajās ir atspoguļota vēja prognoze (10 metrus virs zemes) Centrāleiropai, un augšējā labajā stūrī redzama arī Latvija. Vēja virziens attēlots ar baltām strīpiņām – kartē blakus redzams, ka Latvijai prognozēts dienvidu puses vējš. Vēja stipruma prognozi visvieglāk nolasīt no krāsām, taču jāņem vērā, ka mērvienība ir mezgli. Lai iegūtu metrus sekundē, lielums mezglos jāpareizina ar 0,515 (jo viens mezgls ir 0,514444 m/s). Kartē blakus redzams, ka prognozētais vidējais vēja ātrums Latvijā uz pulksten 15:00 ir 3-7 m/s. Līdz ko parādās dzeltenā krāsa, tā var runāt par brāzmām ar vētras spēku. Ja vēja vidējais ātrums ir 10 un vairāk metri sekundē, tad vēja maksimālais ātrums brāzmās parasti ir par 8-13 m/s lielāks.

Jāuzzina arī gaisa temperatūras 2 metru augstumā prognoze. Es parasti izmantoju kartes zem nosaukuma “Min/Max-Temperaturen”. Tajās attēlota minimālā gaisa temperatūra laikā no plkst. 18:00 līdz pusnaktij un no pusnakts līdz plkst. 6:00 pēc Griničas laika, kā arī maksimālā gaisa temperatūra laika periodā no plkst. 6 līdz 12 un no plkst. 12 līdz 18 pēc Griničas laika. Blakus kartē redzama maksimālās gaisa temperatūras prognoze laikā no 9 rītā līdz 15 pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Latvijas teritorijā prognozētā maksimālā gaisa temperatūra šajā periodā ir no +16 grādiem vietām Vidzemē līdz +28 grādiem Latgales dienvidos.

Pārējās kartes, kas pieejamas minētajā adresē, manā skatījumā ir mazāk svarīgas vai arī pārāk specifiskas (attaino situāciju augstākos atmosfēras slāņos). Protams, ideālā gadījumā šīs GFS prognozes vajag salīdzināt ar citām, piemēram, Lietuvas modeļa prognozēm. Jāņem vērā arī prognožu neprecizitātes, kas rodas pārāk mazās izšķirtspējas dēļ un kuras esmu pieminējis šajā rakstā. Un, protams, jāņem vērā, ka šīs prognozes mainās ik pēc 6 stundām (jaunākās prognozes var sākt skatīties ap plkst. 7:00, 13:00, 19:00 un 1:00 pēc Latvijas vasaras laika) – un tieši šī iemesla dēļ vislabāk ir pašam apskatīties jaunākās modeļu ģenerētās prognozes, nevis gaidīt laika ziņas pa TV vai radio, jo masu mediju sniegtās laika prognozes to nolasīšanas brīdī visbiežāk vairs nav pirmā svaiguma, lai neteiktu vairāk.

Lokālie faktori, kurus neņem vērā globālie modeļi

Kā jau minēju šajā lapā, lielākā daļa internetā pieejamo bezmaksas laika prognožu ir balstītas uz amerikāņu skaitliskā modeļa Global Forecast System jeb GFS aprēķiniem. Tā tas ir tādēļ, ka GFS ir vienīgais globālais modelis, kura dati ir pieejami visiem bez maksas. Globālais laika apstākļu modelis ir datora programma, kas saņem meteoroloģisko informāciju no visas pasaules un prognozē gaidāmo laiku visā pasaulē. Atliek vien iztēloties, cik milzīgs ir datu apjoms, ar kuru jātiek galā šādai programmai.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka globālie modeļi nespēj ņemt vērā visus lokālos faktorus. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka attiecībā uz Latviju GFS vislielākās kļūdas pieļauj, prognozējot laika apstākļus piekrastes rajonos. It īpaši, prognozējot gaisa temperatūru jūras piekrastē, mazāk līča piekrastē. Tā kā izšķirtspēja nav pietiekami liela, tad, piemēram, Liepājai un Ventspilij ļoti bieži tiek prognozēta tāda pati gaisa temperatūra kā Baltijas jūrā, lai gan daudzos gadījumos situācija jūrā pie krasta un krastā pie jūras ir ļoti atšķirīga.

Tad, kad vējš ir lēns, pie jūras mēdz parādīties brīze: naktī ūdens parasti ir siltāks nekā gaiss virs sauszemes, siltums no jūras ceļas augšup un tā vietā nāk aukstāks gaiss no sauszemes, tātad vējš pūš no sauszemes uz jūru. Dienās, kad saule sasilda gaisu virs sauszemes, mēdz notikt pretēji un vējš pūš no jūras uz sauszemi. GFS neņem vērā to, ka skaidrās naktīs pie bezvēja vai brīzes jūra nesilda gaisu piekrastē. Šādās naktīs jūras piekrastē mēdz būt pat aukstāks nekā citviet sauszemē, bet GFS gaisa temperatūru piekrastē pielīdzina gaisa temperatūrai jūrā. Un tad var sanākt kļūda pat par 10 grādiem (it īpaši ziemā).

Un tā kā GFS prognozes izmanto vairums interneta meteoportālu, piemēram, AccuWeather, Weather Underground, WeatherOnline, WindGuru un Gismeteo, tad šī kļūda parādās arī gandrīz visās šajās prognozēs. Es saku “gandrīz” tāpēc, ka pastāv iespēja, ka daži portāli veic zināmas korekcijas un datus, kas ienāk no GFS, palabo par vienu vai diviem grādiem, piemērojot kādus koeficientus.

Vēl globālie modeļi pietiekami neņem vērā Latvijas augstieņu un zemieņu ietekmi uz laika apstākļiem. Lai gan reljefs Latvijā ir samērā līdzens, tas tomēr ietekmē gan gaisa temperatūru, gan vēja stiprumu, gan nokrišņu daudzumu. Ne velti Vidzemes augstienē mēdz reģistrēt zemākās gaisa temperatūras un spēcīgākos nokrišņus.

Plašāku informāciju (angļu valodā) par laika apstākļu modeļiem var izlasīt šajā Vikipēdijas lapā.

Kā veidojas cikloni un anticikloni

Visi atmosfēras procesi uz Zemes ir vienoti un savstarpēji saistīti. Gaisa masas atrodas nepārtrauktā kustībā, cikloni un anticikloni ir veids, kā notiek silto un auksto, mitro un sauso gaisa masu apmaiņa.

Ekvatora tuvumā saules sakarsētais gaiss ceļas augšup, tas izplešas un atdziest, gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas, veidojot mākoņus un radot lietusgāzes. Ekvatoriālajos apgabalos ir vislielākais nokrišņu daudzums pasaulē. Uz dienvidiem un ziemeļiem no ekvatora gaiss grimst (aptuveni pie trīsdesmitā dienvidu un ziemeļu platuma grāda). Šeit lielākoties valda anticikloni, ir salīdzinoši maz nokrišņu.

Gaiss ceļas arī ap sešdesmito ziemeļu un dienvidu platuma grādu, šajos apgabalos vairāk dominē cikloni. Savukārt polos gaiss atkal grimst, tam notiekot, ūdens iztvaiko, gaiss ir sauss un nokrišņu ir maz. Tātad dažās joslās gaiss lielākoties ceļas augšup un rodas cikloni, citviet tas lielākoties grimst un rodas anticikloni, un šis nogrimušais gaiss pa zemes virsmu aizplūst uz apgabaliem, kur gaiss ceļas augšup, un viss sākas no gala.

Vidējos platuma grādos Zemes ziemeļu puslodē cikloni galvenokārt veidojas uz robežas, kur satiekas siltās un mitrās dienvidu gaisa masas ar aukstajām un sausajām ziemeļu gaisa masām. Uz šīs robežas var izveidoties cirkulācija, kas ir pretēja pulksteņrādītāja virzienam un kas silto gaisu nes uz ziemeļiem, bet auksto gaisu – uz dienvidiem.

Gaisa masas plūst uz šīs cirkulācijas centru (notiek konverģence), kur gaiss ceļas augšup, jo citur tam nav kur doties. Ja augstākos gaisa slāņos notiek pretējais process – diverģence – tad ciklons turpina attīstīties, jo gaiss var turpināt celties augšup. Ciklonam augot, izveidojas izteiktas siltās un aukstās frontes – siltais gaiss tiek nests uz ziemeļiem, aukstais – uz dienvidiem. Kad siltais un aukstais gaiss ciklonā ir samaisījies, ciklons sāk izzust (ciklona mūžs ir 3-10 dienas).

Tātad ciklona siltais sektors atrodas uz austrumiem no tā centra, bet aukstais sektors atrodas uz rietumiem no centra (es parasti runāju par ciklona silto austrumu un auksto rietumu malu). Anticiklonos ir pretēji, jo tajos piezemes slānī ir vērojama diverģence, kad gaiss no centra plūst uz malām, tas notiek pulksteņrādītāja virzienā: aukstais gaiss no ziemeļiem plūst uz dienvidiem anticiklona austrumu malā, savukārt anticiklona rietumu malā valda pretējie dienvidu vēji.

Zemes ziemeļu puslodē visām atmosfēras sistēmām ir tendence virzīties pa labi – galvenais faktors, kas to nosaka, ir Zemeslodes rotācija. Tādēļ vairums ciklonu pie mums atnāk no rietumiem un valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji. Nospiedošais vairākums ciklonu, kas apciemo Latviju, ir dzimuši virs Atlantijas okeāna – tie pārsvarā ir vairākas dienas veci, sāk zaudēt spēkus un tādēļ reti atnes stiprus nokrišņus un vētras. Visstiprākais vējš un nokrišņi Latvijā pārsvarā saistīti ar cikloniem, kuru vecums nepārsniedz trīs dienas.

850 hPa temperatūra

Ikdienā, kad man nav vēlmes vai laika iedziļināties modeļu izstrādātajās prognozēs, es parasti ātri ielūkojos tikai tajās kartēs, kurās atspoguļota atmosfēras spiediena (jūras līmenī) un 850 hPa temperatūras prognoze. Par pirmo viss ir skaidrs – spiediena kartēs var redzēt ciklonus un anticiklonus un aptuveni nojaust, kāds laiks gaidāms. Savukārt uz jautājumu, kas ir 850 hPa temperatūra, atbildēs šis raksts. Tas pirms divarpus gadiem tika publicēts Meteoziņu lapā, tā autors – Toms Bricis.


Pieņemts, ka standarta atmosfēras spiediens uz zemes ir 760 mm dzīvsudraba (Hg) stabiņa jeb 1013,25 hektopaskāli (hPa). Taču zināms, ka atmosfēras spiediens ir mainīgs. Latvijā zemākais spiediens ir bijis 699,7 mm Hg jeb 933 hPa, tas novērots Vidzemē 1962. gada 13. februārī, bet augstākais spiediens bijis 1907. gada janvārī Liepājā – 799.5 mm Hg jeb 1066 hPa. Palielinoties augstumam, atmosfēras spiediens pazeminās, piemēram, augstāk par 10 kilometriem atmosfēras spiediens ir tikai pāris hektopaskālu jeb milibāru (mb). 1 hPa = 1 mb.

850 hektopaskālus zems spiediens atrodas aptuveni 1000-1700 metru augstumā: ciklonos augstums, kādā spiediens jau ir 850 hPa, ir zemāks un dziļos ciklonos tas var būt zemāks par 1000 metriem, bet anticiklons šis 850 hPa līmenis atrodas augstāk par 1500 metriem un var sasniegt 1700 metrus. Zinot, kādi apstākļi ir šajā augstumā, var objektīvi spriest par gaisa masas siltumu, jo, novērojot gaisa temperatūru piezemes slānī, grūti spriest par to, cik silts ir gaiss augstāk atmosfērā, tādēļ ka uz zemes gaisa temperatūra mainās ik stundu un nelielās teritorijās lokālu apstākļu dēļ pamatīgi atšķiras, piemēram, vēlā rudenī pie jūras ir daudz siltāks nekā augstienē tālāk no jūras, lai gan abas teritorijas atrodas vienā gaisa masā.

850 hPa līmenī temperatūru nemaina tiešie saules stari, piemēram, ja ciklona siltajā sektorā temperatūra 850 hPa līmenī ir +10 grādi, tad šāda temperatūra ir gan dienā, gan naktī, bet uz zemes diena parasti mēdz būt par 5-15 grādiem siltāka nekā nakts. Vasaras vidū, ja nav jūras, mākoņu vai stipra vēja ietekmes, maksimālā gaisa temperatūra dienā ir par 14-18 grādiem augstāka nekā 850 hPa temperatūra, bet naktī gaisa temperatūra uz zemes var būt par pāris grādiem zemāka nekā 850 hPa līmenī.

Tātad pēc 850 hPa temperatūras sinoptiķi prognozē, cik silts būs uz zemes (gaisa temperatūru uz zemes mēra 2 metru augstumā). Protams, tiek ņemti vērā arī citi faktori. Ja 850 hPa temperatūra vēlu rudenī ir +5 grādi, tad diennakts minimālā gaisa temperatūra uz zemes var būt gan pāris grādus zemāka par nulli (ja ir skaidrs laiks un lēns vējš), gan +10 grādi (ja ir apmācies un vējains), savukārt diennakts maksimālā gaisa temperatūra var būt no nepilniem +5 grādiem (piemēram, miglainā laikā) līdz +13,+14 grādiem (ja visu dienu spīd saule). Lai sagatavotu precīzu laika prognozi, sinoptiķim jāizvērtē visu faktoru ietekme un to savstarpējā mijiedarbība.

Pēc gaisa temperatūras 850 hPa līmenī nosaka arī nokrišņu veidu, jo šis līmenis aptuveni atbilst augstumam, kurā no mākoņiem izkrīt nokrišņi. Ja zināms, kāda temperatūra ir 850 hPa līmenī un uz zemes, tad var spriest, vai gaidāms lietus, sniegs vai varbūt iespējama krusa. Ja 850 hPa līmenī temperatūra ir pozitīva, tad noteikti gaidāms lietus. Ziemā, kad strauji uzvirzās siltā fronte un 850 hPa līmenī temperatūra ir ap 0 grādiem, bet uz zemes ir sals, iespējama atkala. Ja 850 hPa līmenī temperatūra ir zemāka par -3 grādiem, tad labvēlīgos apstākļos var gaidīt sniegu, taču parasti sniegs zemi sasniedz tikai tad, kad 850 hPa līmenī temperatūra ir -5 grādi un zemāka.

Kāpēc Toms Bricis uzdāvinājis sev meteostaciju

Laika ziņotājs Toms Bricis pagājušajos Ziemassvētkos uzdāvināja sev… meteoroloģisko staciju! Vai tagad mēs par laiku zināsim pilnīgi visu?
Toma Briča dosjē

 

Vecums: 25 gadi.
Darbs: Latvijas Televīzijas laika ziņās, Latvijas Radio ziņu dienestā.
Atkal studē: Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes maģistrantūrā.
Pieder Ģeogrāfu mafijai
Vai brīvs: pats ir pārliecināts, ka nē.

Zini vēl kādu cilvēku, kam piederētu sava meteostacija?

Man ir viens draugs zemnieks Siguldā, bijušais kursabiedrs, kurš audzē ābolus un taisa vīnu – viņam ir meteostacija sadarbībā ar augu aizsardzības dienestu. Zinu, ka Sabiles vīna kalnā ir stacijiņa, vienā zemnieku saimniecībā Zemgalē, Pāvilostā sava stacija ir jahtu ostai. Bet to, ka vēl kāda privātpersona būtu nopirkusi staciju savām vajadzībām, neesmu dzirdējis. Bet var jau būt!

Kā tev vispār kaut kas tāds ienāca prātā?

Man šis sapnis ir, kopš sevi atceros – no kāda piecu gadu vecuma noteikti. Kādreiz dīcu vecākiem, lai nopērk man vismaz vēja mērītāju, bet viņi nevarēja tādu atļauties.
Kad pats sāku strādāt, biju tik aizņemts, ka biju piemirsis par šo ideju – taisni brīnums! Taču pagājušajos Ziemassvētkiem sāku domāt – ko es sev varētu uzdāvināt? Un tad atcerējos savu vēlmi un sapni.

Kur tādas meteostacijas vispār var nopirkt? Vai tas ir dārgs prieks?

Iegādājos staciju Lielbritānijā Sauthemptonā. Varēju jau pasūtīt internetā, bet gribēju pats aizbraukt pēc tās – reizē paceļoju, varēju pats visu apskatīt, turklāt tā sanāca lētāk, kā tas būtu bijis, pērkot internetā. Mana ir pusprofesionālā stacija un izmaksāja apmēram tūkstoš latu. Profesionālas stacijas ir trīs līdz piecas reizes dārgākas, bet tās arī paredzētas zinātniekiem ilgtermiņa mērījumiem, kas notiek gadu desmitiem.

Kāpēc tava meteostacija atrodas tieši uz Teikas vidusskolas jumta?

Uz savas mājas jumta staciju neizdevās uzlikt, jo tai tikko bija uzlikts jauns jumts un apsaimniekotājs nepiekrita. Sašļuku uz brīdi, bet ātri radās risinājums. Piezvanīju uz tuvējo Teikas vidusskolu, un direktore piekrita. Atsaucība bija milzīga, par ko viņiem paldies, dienas laikā viss bija organizēts. Tā kā dzīvoju divsimt metru attālumā, aizskrēju uz māju pakaļ stacijai, skolas darbinieki palīdzēja visu sastellēt, un viss bija gatavs. Atlika tikai pieslēgt datoram un internetam, un viss aizgāja. Ceru, arī skolai no tā būs labums, jo bērni var visu redzēt paši savām acīm; tas ir izglītojoši.

Tāda stacija ir kaut kas ļoti sarežģīts?

Principā tas ir kas līdzīgs termometram, kas katram mājās ir pie loga. Tikai manai stacijai bez temperatūras rādījumiem ir arī citu parametru mērījumi – vējš, spiediens, gaisa mitrums, blīvums un citi. Ik pēc piecām minūtēm dati „reģistrējas”, veidojot līkni. Visus datus es saņemu savā telefonā. Pašlaik strādājam arī pie tā, lai šie dati būtu visiem redzami internetā

Tagad laika ziņas televīzijā tu stāsti, pamatojoties uz savas stacijas mērījumiem? Laika ziņas tagad nemaz, nemaz nemelos?

Stacijas dati noder īstermiņa prognozēšanai, tāpēc es stacijas datus izmantošu tikai radio, nevis televīzijā. Radio ir operatīvs medijs, iespējas operatīvi reaģēt uz laika maiņām ir daudz lielākas nekā televīzijā. Īpaši svarīgi ir tad, kad tuvojas vētras, var prognozēt laiku un vietu, kad brāzmas būs stiprākās. Tas atvieglos darbu arī citiem kolēģiem žurnālistiem, jo brīdinājumi, kas pienāk no meteodienesta, ir tik vispārīgi un plaši, ka reizēm žurnālisti īsti nezina, kā par to pareizi uzrakstīt. Un tad portālos parādās tie briesmīgie brīdinājumi. Galvenais jau, lai laika ziņas ir pamatotas, jo parasti tās ir ļoti vispārīgas. Ko tas dod, ja cilvēkam pasaka: nākamajā diennaktī vēja brāzmas var sasniegt 25 metrus sekundē. Kur? Kad? Kā tas notiks? To neviens nezina, bet nianses ir svarīgas! Un tad žurnālisti vēl piepušķo, ka visā valstī plosīsies vētra, vēl kaut ko cilvēki paši piedomā klāt, un beigās iznāk, ka prognoze bijusi galīgi neprecīza.
Mana stacija dod iespēju prognozēt laiku triju sešu stundu robežās – izmantošu to radio, un būs arī informācija kolēģiem BNS laika ziņu nodaļā, ko kādreiz izveidoju.
Tur joprojām strādā mans kolēģis Jānis Trallis, un arī viņa informācija būs operatīvāka un pamatotāka.

No kurienes rodas tās nepareizās laika ziņas?

Mūsdienās ir retas situācijas, kad prognoze noiet galīgi greizi. Trakākais brīdis manā karjerā bija 2010. gada vasarā. Iepriekšējās dienās Vidzemē bija nopietni negaisi, Straupē bija kūts nodegusi pēc zibens spēriena, bija lūzuši koki. Visas prognozes liecināja, ka nākamajā dienā atkārtosies tas pats un būs vēl trakāk.
Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs toreiz vēl bija Dzintris Kolāts. Es viņam saku: „Dod man busu un laiku visu dienu!” Busiņā ir tehnika, dators, mobilais internets, visi dati pieejami, satelīta attēlus var redzēt, kur nokrišņu zonas kustas un negaisa zonas veidojas. Es ar busu braukātu pa Vidzemi un Latgali, sekotu līdzi, un mēs būtu pirmie tajā vietā, kur lūst koki!
Labi, Dzintris Kolāts piekrīt, iedod man busu. Braucu. Baltkrievijā sākas negaiss, pienāk dati par milzīgu krusu, lielām vēja brāzmām. Sazinos ar radio katru stundu, stāstu ēterā, kas notiek Baltkrievijā, ka negaiss tuvojas Latvijai, bet… Kā mākoņi atnāk līdz Latvijas robežai, tā viss norimst! Trīs četras reizes nāca tādi viļņi un tā arī neatnāca. Pulksten desmitos vakarā man zvana Dzintris Kolāts un saka: „Nu ko – varbūt brauc mājās, izskatās, ka nekā nebūs…” Bijām sacēluši kājās visu valsti, bet nekas tā arī nenotika.
Toreiz gan šķita – varbūt man nevajag ar to nodarboties… Bet vispār mana mērlente ir nevis, vai mana prognoze piepildās vai nepiepildās, bet vai tā ir labāka, precīzāka un izglītojošāka par Meteoroloģijas centra prognozi. Protams, sinoptiķiem vienmēr atšķirsies viedoklis par to, kāds laiks nākamajā dienā gaidāms… Pagaidām neatceros situācijas, kad es būtu bijis sliktāks par Meteoroloģijas centru.

Kāpēc Toms Bricis uzdāvinājis sev meteostaciju?

Vētras Eiropā, narcises Londonas parkos ziemas vidū, vijolītes Latvijas dārzos līdz sniegam, kas uzsnieg tikai janvāra vidū – ko saki par laika dīvainībām?

Cilvēku īsā atmiņa uz laika apstākļiem ir fenomenāla! Neviens neatceras 2006. gada ziemas sākumu, kas bija vēl siltāka nekā šis, kad decembrī Rīgas parkos vēl pļāva zāli un laukos ganījās govis! Un ne pagājusī, ne aizpagājusī ziema nebija ne tuvu tik barga kā 1987. gada ziema, to arī lielai daļai cilvēku vajadzētu atcerēties. Togad aizsala visa Baltijas jūra.
Tas, kas notiek, ir pilnīgi normālas dabiskas svārstības – ir aukstākas ziemas, ir siltākas ziemas. Nekas netipisks un Latvijai neparasts nenotiek. Mums blakus ir okeāns un vienmēr būs sarežģīti laika apstākļi.
Bet tas ir pilnīgi normāli, ka cilvēki neatceras laika apstākļus. Daba ir tik varena! Vasarās, kad nāk lielie pērkona negaisi, skats ir tik iespaidīgs, kad cilvēks vienmēr pēc tāda krietna negaisa teiks: „Nu šādu es neatceros!” Tas pats ir ar ziemām, rudeņiem un pavasariem.

Ekrānā redzam, ka esi mainījis imidžu. Kur ir palikusi tava astīte? Pakļāvies spiedienam?

Jā, pakļāvos pamatīgam spiedienam, kuram turējos pretī kādu pusgadu. Bet var jau būt, ka arī bija pienācis laiks kaut ko mainīt.

Tu esot atgriezies skolas solā.

Esmu atsācis studēt Ģeogrāfijas fakultātes maģistrantūrā, ko biju pametis. Iespējams, ka būtu jāsāk jauns posms dzīvē, bet es sapratu, ka īsti to vēl nevēlos. Vienu brīdi man bija pat doma pārcelties uz laikiem, sākt celt māju. Taču sapratu: kamēr ir iespēja, kamēr vēl neesmu aizņemts ar ģimeni un vēl vairāk darbiem, vajag pamācīties, Gribu vēl padzīvot studenta dzīvi, kamēr šis dzīves posms nav noslēdzies.

Ģeogrāfijas fakultāte zināmā mērā ir slavena – runā, ka no tās nevarot aiziet!

Tāpēc jau to sauc par ģeogrāfu mafiju! Aiziet no Ģeogrāfijas fakultātes nav viegli – interesanto cilvēku, tradīciju un pasākumu dēļ. Nezinu, kā mana dzīve būtu ievirzījusies, ja nebūtu iestājies ģeogrāfos. Tā ir… Visa mana dzīve.
Saites starp ģeogrāfiem nezūd nekad. Notiek tikšanās, ko saucam par strelkām, dažādi pasākumi. Ar draugiem ģeogrāfiem katra marta otrajā nedēļas nogalē rīkojam pasākumu „Talsu bradājums” – lūst vai plīst, pasākums notiek, un ne vienmēr Talsos. Tajā nedēļas nogalē parasti „pagriež” pulksteni, un tā stunda kaut kur pazūd. Bet tam mēs esam atraduši zāles: brienam pa mežiem un grāvjiem, kalniem un lejām visu dienu, lai kāds būtu laiks, vakarā ir pirts. Pēc tā aizejot gulēt un nākamajā rītā pamostoties, tu pieņem laiku, kāds tas ir!
Lai kur es būtu, dators un mobilais internets man vienmēr līdzi. Draugi saka – es esot atkarīgs no interneta. Bet tā nav atkarība no interneta, tā ir atkarība no meteoroloģijas! Nu man ir jāzina, kas notiek! Es vienkārši nevaru nezināt, kāpēc un kas notiek!

Ieva Raiskuma/ Foto: Rojs Maizītis

Kāpēc tik grūti prognozēt laika apstākļus Latvijā?

Gan interneta portālos, gan TV kanālos laika ziņas allaž ir starp lasītākajiem un skatītākajiem materiāliem. Tajā pašā laikā daudzi saka, ka Latvijā veidotajām prognozēm galīgi neuzticas un paši meklē informāciju interneta dzīlēs. Ne viens vien arī pamanījis, ka dažādi speciālie meteoportāli, kas atrodas tālu ārpus Latvijas, bieži vien par Latviju sniedz precīzāku prognozi nekā šeit pat Latvijā esošie dienesti un speciālisti. Kāpēc tā?

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā stāsta, ka tagad prognozes iespējams noteikt pat pa stundām un laika prognozes sastādīšanai tiek izmantoti modeļi, ko sastāda jaudīgi datori.Latvijai gan pagaidām pašai sava modeļa nav, tāpēc sinoptiķi izmanto starptautiskos modeļus. Tieši pēdējos gados prognožu precizitāte ir ievērojami uzlabojusies.

Laika ziņotājs Toms Bricis atzīst, ka Latvija pavisam noteikti ir reģions, kur laika apstākļus prognozēt ir visgrūtāk – ja ne visā pasaulē, tad Eiropā noteikti mēs esam viens no vissavdabīgākajiem reģioniem. Bricis to skaidro ar Baltijas jūras klātbūtni, Atlantijas okeāna tuvumu un Skandināvijas ietekmi, kas bieži vien var aizturēt ciklonus ar saviem kalniem. No Baltijas valstīm Latvija ir vēl īpašāka ar to, ka mums ir Rīgas līcis, kas to visu padarot vēl jo sevišķi interesantāku, jo Rīgas līča piekrastē notiek daudzi procesi, kas nenotiek citur Baltijas jūras piekrastē. Laika ziņu veidotāji arī piebilst, ka prognoze ir tikai prognoze, un tā var … nepiepildīties. Tāpēc neviens nepretendē uz simtprocentīgu patiesību – kā pateiks, tā būs, bet piedāvā variantus – iespējams, būs lietus, bet var gadīties, ka tomēr slapjš sniegs…

VIDEO, TV-net

Laika apstākļu prognozēšana( fragmenti)

darba autors:

Anda Jaunvīksna

 Jau kopš senatnes cilvēki laiku paredzējuši pēc norisēm dabā-pēc dzīvnieku uzvedības pēc vēja virziena, putnu lidojuma, kukaiņu uzvedības. Tādu laika pazīmju ir ļoti daudz, taču dabā viss ir savstarpēji saistīts un visu šo apstākļu kopums ietekmē laika apstākļus.

          Uz sauszemes laika apstākļus galvenokārt nosaka gaisa temperatūra, gaisa spiediens, gaisa mitrums, vēja virziens un stiprums. Tātad viss, kas notiek atmosfērā tuvu Zemes virsmai. Svarīga ir arī atrašanās. Liela ietekme ir jūru, okeānu tuvumam, kā arī jūras līmenim. Uz ilgu laiku laika apstākļus ietekmē Saules siltuma starojums, okeānu straumes, pastāvīgie vēji un citi globāli procesi. Pēdējo gadu laikā lielu nozīmi uz laika apstākļiem ir atstājusi globālā sasilšana, kas ir viens no iemesliem, kāpēc notiek dabas katastrofas.[3;86]

          Izpētot faktorus, kas ietekmē laika apstākļus varu secināt, ka :

1)ūdenslīmeņa svārstības, mēness novietojums, vētras un orkāni ietekmē laika apstākļus uz ilgu laiku.

2) laika apstākļu anomālijas ietekmē postošie plūdi, vētras un ledāju kušana. Līdz ar to laika apstākļus ir ar vien grūtāk prognozēt un pēdējo gadu laikā tie ir strauji mainījušies.

3)Neizsakāmi lielu lomu ieņem globālā sasilšana, kuras rezultātā nebrīnamies par zaļu zāli februārī, kā arī par sniegu Grieķijā.

4)Gandrīz katru dienu uz zemeslodes notiek kāda dabas katastrofa, kas atstāj neizbēgamu iespaidu uz laika apstākļiem.

 5)Tuvākajā nākotnē varam sagaidīt lērumu ar dabas un laika apstākļu anomālijām.

2. Laika prognozēšana Latvijā

 

          Laika prognozēšana ir sarežģīts process, ir vajadzīgas izcilas zināšanas, lai precīzi noteiktu vajadzīgos mērījumus, jo katru dienu laika apstākļi krasi mainās un ir vajadzīga pareizā pieeja un zināšanas, lai nepieļautu kļūdas.

Meteoroloģiskie novērojumi Latvijā tiek veikti 22 tīklu stacijās un 70 posteņos, kas stacionāri izvietojas visā Latvijas teritorijā. Staciju izvietojums ir zinātniski pamatots vadoties no Latvijas fizioģeogrāfiskajām īpatnībām. To blīvumu regulē starptautiski normatīvi. Katra stacija novērojumus veic pēc apstiprinātas individuālas programmas.[7]

          Ar 1998.g. tika uzsākta plānveida meteoroloģisko staciju aparatūras nomaiņa, pārejot uz automatizētām stacijām. Līdz ar to Latvijā pilnībā tika nodrošināts Eiropas standartiem atbilstošs novērojumu un meteoroloģisko datu kvalitātes līmenis. Laika prognožu sastādīšanai ir nepieciešama informācija par atmosfēras augšējo slāni, par tajā notiekošajiem siltuma apmaiņas procesiem, kas dod iespēju prognozēt gaisa masu veidošanos un iespējamo pārvietošanos. Šajā nolūkā tiek veikti aeroloģiskie novērojumi. To uzdevums ir regulāri iegūt informāciju par gaisa temperatūru, mitrumu, atmosfēras spiedienu, vēja virzienu un ātrumu dažādos augstuma līmeņos virs zemes. Ar ūdeņradi pildīts balons paceļ gaisā, līdz 30 km augstumā, speciāli augstas precizitātes mēraparatūru – zondi, kurā iemontēti gaisa temperatūras, mitruma un spiediena mērinstrumenti, kā arī speciāls raidītājs, kas mērījumu rezultātus radio signālu veidā noraida uz zemes izvietotai uztvērēj iekārtai. Speciāla satelītu navigācijas sistēma palīdz noteikt zondes atrašanās koordinātas pēc tās palaišanas un nodrošina signālu pārraidi uz zemi. Mērījumi tiek veikti reizi diennaktī. Rezervē tiek glabātas zondes, kas paredzētas radiācijas mērījumiem atmosfēras augšējos slāņos, tās izmanto, ja ir saņemta informācija par radioaktīvo vielu noplūdi. Konkrētā spiedienā gaisa balons plīst un zonde nokrīt atpakaļ uz zemes.[7]

          Starp citu, šāda veida zondes vairāk kārt ir atrastas arī Lielvārdē.

 Laika prognozes

 

Laika prognozēšana ir ļoti sarežģīts darbs. Mūsu piejūras klimatā ar lielu Atlantijas okeāna ietekmi, laiks ir ļoti nepastāvīgs krasi mainīgs, bieži vērojamas lielas novirzes no ikgadējiem vidējiem klimatiskiem rādītājiem, īpaši temperatūras un nokrišņu ziņā. Sevišķi krasi mainīgs ir atmosfēras spiediens Rīgas apkārtnē. Ziemā tas ir pats nepastāvīgākais bāriskais rajons Latvijā. Tādēļ labi jāzina notiekošās likumsakarības, jāprot precīzi aprēķināt gaisa masu, pārvietošanās ceļus, jāprot noteikt laika apstākļu galvenā regulatora un visgrūtāk prognozējamā elementa mākoņu rašanos un izzušanu. Novērojot mākoņainumu, jāprot noteikt mākoņu daudzumu un formu. Ir 10 dažādas galvenās mākoņu formas:

1)      spalvmākoņi – augsti, balti, spalvām līdzīgi mākoņi;

2) spalvu gubmākoņi – plāni mākoņu slāņi, kas veido sīkus vilnīšus vai plankumiņus;

3) spalvu slāņmākoņi – ir gandrīz caurspīdīgi, bālgani mākoņi, kas nereti ir par

cēloni halo (gaiši varavīkšņaini gredzeni vai loki) ap Sauli vai Mēnesi;

4)      augstie gubmākoņi – pelēki balti no slāņiem vai plankumiem sastāvoši mākoņi, kas bieži saplūst nelielās noapaļotās masās;

5) augstie slāņmākoņi – pelēki slāņaini, nereti, vietām plāni mākoņi, kas var aizsegt visas debesis;

6) lietus slāņmākoņi – biezi, nereti tumši mākoņi, kas pilnīgi aizsedz Sauli un gandrīz vienmēr nes lietu un sniegu;

7) slāņu gubmākoņi – paugurainas pelēku vai bālganu mākoņu masas ar tumšiem plankumiem;

8) slāņmākoņi – pa lielākai daļai pelēki, zemi, vienveidīgi mākoņi, kas bieži vien nes smalku lietu; tajos pazūd kalnu virsotnes un debess krāpju augšējie stāvi;

9) gubmākoņi – atdalītas mākoņu kaudzes, kas veido it kā velves; dažreiz izskatās pēc kokvilnas pikām;

10) gubu lietusmākoņi – smagi, augsti mākoņi ar sēņveida virsotni un tumši paliktņi; tie ir negaisa mākoņi.[1;16]

          Daba ir kaprīza un tāpēc reizēm saskaramies ar postošām stihijām, kas mērenajos platuma grādos gan ir mazāk sastopamas. Latvijā lielākos zaudējumus izraisa viesuļvētras, lietusgāzes un sniega sanesumi, apledojums, ilgstošs sausums, salnas augu veģetācijas periodā, plūdi pavasarī ledus iešanas laikā.

Ierīces, ko izmanto Skrīveru meteoroloģiskajā centrā

          Augsnes sasaluma mērītājs. Tas mēra augsnes temperatūru vairākās vietās, rezultāti tiek apkopoti un pa vadiem nogādāti uz datorprogrammu.

          Zemes sasaluma mērītājs. Tas nosaka, cik dziļi ir sasalusi augsne. Ierīce ir gumijas caurule, kas ievietota divu metru dziļumā un ir pildīta ar ūdeni, caurule tiek ievietotā citā-metāla caurulē un ir brīvi izvelkama, lai noteiktu, cik centimetru liels ir augsnes sasalums.

          Sniega augstuma mērītājs. Koka lineāls, kas ir metru garš, mērījumi ir viegli nolasāmi, jo tas ir skaidri redzams, nekas nav jārēķina. Sniega augstumu mēra centimetros.

          Nokrišņu daudzuma mērītājs. Cilindrā, kurš ir 25 cm 2 liels sakrājas nokrišņi, tos mēra centimetros, taču vasarās lietus ūdens mēdz iztvaikot, tāpēc ir nepieciešamas speciālas formulas, pēc kurām aprēķina arī iztvaikojušo ūdens daudzumu un nosaka nokrišņu daudzumu.

          Laika apstākļu noteicējs. 20 metru augstumā ir novietoti sensori, kas uztver vēja ātrumu, virzienu, atmosfēras spiedienu un gaisa mitrumu, kā arī temperatūru.

          Sasaluma noteicējs. Metāla stieples, ja uz tām ir ūdens tas sasalst un veidojas sniega kristāli, sasaluma kārtiņa, jo gaisā ir ūdens tvaiks, saskaras ar aukstu metālu, atdziest, kondensējas un pārvēršas par ūdeni vai ledu.

          Redzamības noteicējs. Caur īpašu lēcu skatās uz konkrētiem punktiem dažādos attālumos un nosaka redzamību. Īpaši svarīgi tas ir dienās, kad ir migla.

          Radio uztveršanas antena. Ar tās palīdzību uztver informāciju, no palaistās zondes, kas atrodas augstu atmosfērā.

          Datorprogramma. Tā nepārtraukti uztver signālus no sensoriem un fiksē un apstrādā mērījumus. Tā nosaka relatīvo mitrumu, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, vēja virzienu un ātrumu, augsnes temperatūru, nokrišņus, saules spīdēšanu un summāro saules radiāciju. Viss automātiski tiek aprēķināts pēc īpašam formulām.

          Mākoņu augstuma noteicējs. Ārā atrodas četras kastes, divas no tām palaiž gaismas staru, kas atstarojas pret mākoņa apakšējo malu, divas uztver, mērījumi diagrammas veidā tiek parādīti ierīcē kas atrodas telpās.[7]

  Ierīces, ko izmanto Lielvārdes aviācijas bāzē

 Lai uzzinātu galvenās atšķirības starp Skrīveru meteoroloģiskā centra ierīcēm un Lielvārdes aviācijas bāzes laika prognozēšanas iekārtām, devos tās izpētīt tuvāk uz Lielvārdes aviācijas bāzi. Svarīgi bija noskaidrot, kā tās tiek pielietotas(fotogrāfijas skat. 3.pielikumā).

          Hidrogrāfs. Uz papīra ar speciālu tintes spalvu zīmē mitruma svārstības. Tintes kustību nodrošina cilvēka mats, jo mitrumā tas paliek garāks, līdz ar to tiek atzīmēts augstāks punkts-mitruma līmenis, matam saraujoties, ir ļoti zems mitruma līmenis, līdz ar to arī punkts, kas atzīmēts uz papīra rullīša atrodas zemāk.

          Termogrāfs. Mēra temperatūras svārstības. Tam jāatrodas 2metri no zemes, lai to neietekmētu zemes temperatūra.

          Minimālas temperatūras termometrs. Tas nosaka kāda ir bijusi minimālā temperatūra diennakts laikā. Termometrs pildīts ar dzīvsudrabu.

          Maksimālās temperatūras termometrs. Darbojas tāpat kā minimālās temperatūras noteicējs, taču nosaka diennakts zemāko temperatūru.

          Vēja zeķe. Vējrādis, kas atrodas 3m augstumā no zemes, staba galā piestiprināts kustīgs riņķis, kuram piešūts „maiss”-saukts par zeķi. Tas palīdz lidotājiem nosēžoties vizuāli saskatīt vēja virzienu.

          Barometrs. Tas mēra atmosfēras spiedienu-milibāros. Termometra stabiņš pildīts ar dzīvsudrabu. Tam tiek uzstādīts augstākais punkts, kurā jāmēra atmosfēras spiediens, jo aviācijā nav nepieciešams noteikt atmosfēras spiedienu, kas augstāks par 2,5 km. Barometra svārstības tiek fiksētas ar tinti uz rullīša-automātiski. Lai aprēķinātu vajadzīgo atmosfēras spiedienu meteorologi lieto īpašas formulas. Tas nepieciešams, lai noteiktu kāds spiediens ir uz skrejceļa.

          Vēja stipruma mērītājs. To sauc par M67. Tas atrodas 36m augstumā un nosaka vēja virzienu un stiprumu. Vēja virziens tiek mērīts grādos, bet stiprums m/s. Ar sensoru palīdzību tiek saņemts signāls no torņa un reģistrēts žurnālā.

          Pārnēsājamais vēja stipruma mērītājs. Nepieciešams, ja ir vajadzība noteikt vēja stiprumu kādā konkrētā vietā. Vēja stiprumu mēra grādos.

          Mākoņu augstuma noteicējs. Ārā atrodas divas kastes, viena no tām raida staru uz mākoņiem, tad tas atstarojas un otrā kastē mērījumi tiek fiksēti. To visu uzrāda aparāts, kas atrodas telpās diagrammas veidā.

Nokrišņu mērītājs. Cilindrā, kurš ir 25 cm 2 liels sakrājas nokrišņi, tos mēra centimetros, taču vasarās lietus ūdens mēdz iztvaikot, tāpēc ir nepieciešamas speciālas formulas, pēc kurām aprēķina arī iztvaikojušo ūdens daudzumu un nosaka nokrišņu daudzumu.

          Sasaluma noteicējs. Ir vairākas metāla stieples, ja uz tām ir ūdens un ārā ir auksta temperatūra, tad ūdens sasalst, jo metāls ir atdzisis, pēc sasaluma biezuma tiek noteikts sasaluma lielums. Tas nepieciešams, lai lidmašīna nosēžoties nesasaltu un lai nebūtu neparedzētas problēmas, lidmašīnai nosēžoties.

          Redzamības noteicējs. Ir vairāki punkti, pēc kuriem nosaka redzamību Lielvārdes aviācijas bāzei tas ir Lielvārdes Glāzšķūņa tornis, Ķeguma tornis un angārs, kas atrodas aviācijas bāzes teritorijā. [6]

 Gaisa temperatūras rekordi Latvijā

1)      maksimālā gaisa temperatūra +37,4Daugavpilī 1943.g. 4. augustā

2)      minimālā gaisa temperatūra – 43,20   Daugavpilī 1956.g. 8.februārī

3)      gada vidējā temperatūra +7,70 1989.g. – Latvijā siltākais gads

maksimālais augsnes sasaluma dziļums bija 150 cm – Dagdā 1968.g. martā

4)      vislielākais sniega segas augstums 1,30 cm 1931.g. Gaiziņkalnā

5) vislielākais apledojuma periods 40 dienas – Gaiziņkalnā no 1996.g. 4. decembra līdz 1997.g. 13. janvārim

6) maksimālais diennakts nokrišņu daudzums 160 mm Ventspils 1973.g.9. jūlijā

7) vislielākās vēja brāzmas 48 m/s Liepājā 1967.g. 18. oktobrī.

Prognožu precizitāte. Vai mēs tiekam mānīti?


Kāpēc prognozēs trijām un vairāk diennaktīm ir tik krasa temperatūru atšķirība, piemēram, no -11 līdz -28?

Prognozes tiek noteiktas četras reizes diennaktī un katru reizi tiek izmantoti paši jaunākie dati no visas pasaulus meteostacijām. Tieši tik pat reizes laika ziņas tiek atjaunotas mūsu vietnē. Ja atmosfēras stāvoklis Jūsu pilsētā ir stabils, tad katra jauna prognoze īpaši neatšķiras no iepriekšējās un Jūs neievērojat šīs izmaiņas. Strauji izmainoties laikam, piemēram, atmosfēras frontes pārvietošanās gadījumā, neviens no pasaulē pastāvošajiem prognozēšanas modeļiem nespēj samērā precīzi noteikt laiku ilgākam preiodam par 3 dienām. Visticamāk, ka fronte pāries, bet izskaitļot precīzus laika apstākļus diemžēl nav iespējams. Tāpēc arī laika prognoze konkrētam periodam var strauji mainīties, ja fronte vēl nav aizgājusi, tad būs vēl silti, bet ja jau ir garām, tad būs auksti. Tas ir pamatojums, kāpēc vienas prognozes gadījumā dienā sagaidām -11, bet jaunāka prognoze liecina par -29. 
Apdzīvotajā vietā X vietne Gismeteo prognozē -1 -4, bet citi informācijas avoti prognozē ievērojami siltāku vai aukstāku laiku. Kam lai tic? 
Prognozes precizēšana vietnē Gismeteo notiek 4 reizes diennaktī. Lūdzu, apmeklējiet mūsu lapu biežāk, lai Jūs būtu informēti par pēdējām laika prognožu izmaiņām. 
Vietne Gismeteo pilsētā X uzrāda +17, bet mūsu termometri liecina par -20. Kas notiek?
Iespējams, ka ir ievadītas nepareizas Jūsu pilsētas koordinātes. Cits variants – sabojāta meteostacija. Lūdzu, rakstiet mums, mēs pārbaudīsim. 
Kāpēc ziemā un pavasarī bieži pieļaujat kļūdas – pat par 10 grādiem un vairāk? 
Izmantojamais prognožu modelis ne vienmēr korekti nosaka sniega segas stabilitātes robežas, tāpēc izkūstot sniegam pavasarī un rodoties stabilai sniega kārtai rudenī, bieži rodas šādas atšķirības.  Parasti šādas atšķirības nedēļas laikā pēc sniega izkušanas/ uzsnigšanas netiek vairāk konstatētas.
Ir apmācies un nedaudz snieg, bet jūsu prognozē skaidrs laiks un tā jau vairākas dienas. Kā lai jums tic?
Dažos gadījumos, parasti tas notiek pavasarī un rudenī, anticiklonā notiekošās inversijas rezultātā veidojas zema plāna mākoņu zona, kas bieži vien slikti padodas laika modelēšanai un tāpēc arī rodas šāda ilgstoša kļūda. Mēs īstenojam pētījumus, lai varētu novērst šādas kļūdas. Problēma atrisinās, kad anticiklons aiziet vai arī izkliedējas.  
Kāpēc prognozes 7 un 10 dienām bieži nesakrīt? 
Lai aprēķinātu prognozes 7 un 10 dienām, tiek izmantoti dažādi hidrodinamiskie modeļi un interpolācijas metodes.  Tēpēc laika ziņas var nedaudz atšķirties. Modeļu precizitāte desmit dienām ir ievērojami zemāka, tāpēc šādas prognozes var izmantot tikai aptuvenai orientācijai.
Kāpēc prognozes nav precīzas?
Pastāv ļoti daudz faktoru, kas konkrētajā vietā un attiecīgajā laika posmā nosaka laika apstākļus. Diemžē šobrīd izmantojamie datu ieguves tīkli un prognožu modeļi nav spējīgi precīzi raksturot laika apstākļus konkrētā vietā.  
Pie mums pilsētā X valda karstums un spīd saule, bet jūs norādāt lielu aukstumu un apmākušos laiku – pie tam vēl sadaļā “Laiks aiz loga”. Būtu vizmaz pa logu paskatījušies!
Mums nav savi laika vērotāji visās pilsētās. Datu iegūšanai izmantojam mērījumus, ko veic profesionālas meteoroloģiskās stacijas. Gadās ka datu kodēšanas un pārsūtīšanas procesā ieveļas kļūdas. Notiek kļūdas arī publicējot laika ziņas vietnē.
Vietni apmeklēju jau ilgāku laiku, bet prognozes gandrīz nekad nesakrīt!
Ja tiek novērotas sistemātiskas novirzes, tad laikam Jūsu pilsētai ir dažas mikroklimatiskās īpašības, kuras globālie atmosfēras modeļi neņem vērā. Tādā gadījumā ir nepieciešamas korekcijas, kas izriet no personīgās pieredzes. Ja laika apstākļu neatbilstībā nav novērojams sistemātiskums, tad visticamākais skaidrojums ir subjektīvisms: sliktais vienmēr ilgāk paliek atmiņā, nekā labais. Vēlamies atgādināt, ka sniegtais pakalpojums ir 100% automatizēts un dati pirms publicēšanas netiek vizuāli pārbaudīti no profesionālo sinoptiķu puses. 
Man sasala dārzeņi, samirka dēļi, salija veļa, nepaņēmu lietussargu un saslimu. Kāpēc publicējat nepatiesu informāciju?
Mēs nepretendējam uz oficiālā informācijas avota lomu (kas, starp citu, arī nereti vien kļūdās). Tas ir bezmaksas pakalpojums ar ierobežotu atbildību.

 

Sinoptiķu grūtākais uzdevums – prognozēt pēkšņus negaisus

Precīza laika apstākļu prognozēšana vienmēr ir bijis liels izaicinājums visā pasaulē. Ja kādreiz salīdzinoši pareizi varēja prognozēt, kāds būs laiks maksimums trīs dienas uz priekšu, tad mūsdienās arvien uzticamākas kļūs jau prognozes visai nedēļai. Tiesa, sinoptiķu viens no grūtākajiem uzdevumiem ir prognozēt pēkšņu negaisu rašanos.

“Cilvēki sagaida daudz detalizētāku prognozi nekā tas bija agrāk. Tagad prognozes ir precīzākas. Ir attīstījušās tehnoloģijas, ka mēs varam parādīt nevis ar roku uzzīmētu karti un tikai mākonīti un saulīti. Mēs varam parādīt, kur nokrišņi ir kustējušies, kur tie turpinās kustēties. Es pats skatoies arhīva video biju pārsteigts, ar cik lielu pārliecību astoņdesmitajos gados sinoptiķi stāstīja par gaidāmo laiku pēc nedēļas, kas joprojām ir liels izaicinājums meterologiem,” atzīst LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Mūsdienu tehnoloģijas un informācijas apmaiņas ātrums ir būtiski mainījis laika prognožu precizitāti. Ja kādreiz prognozējot tika ņemti vērā arī vēsturiskie dati, kāda gaisa temperatūra un nokrišņi konkrētajā dienā bijuši iepriekšējos gados, tad šobrīd sinoptiķi uzticas speciāli izstrādātiem skaitliskiem modeļiem.

“Skaitliskais prognožu modelis ir datortehnikā balstītas matemātikas un fizikas zināšanas par atmosfēru un tiek veikti nemitīgi aprēķini, lai iegūtu pēc iespējas precīzākas prognozes,” sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Šonedēļ Rīgā uz kopīgu konferenci pulcējas ziemeļvalstu meteorologi, daloties savā pieredzē laika apstākļu prognozēšanā, jo sinpotiķiem vēl ir gana daudz izaicinājumu.

“Esam šeit sapulcējušies, lai uzlabotu spējas prognozēt laika apstākļus. Es strādāju starptautiskā organizācijā. Mēs nodrošinām sinoptiķus ar laika apstākļu prognozēšanas modeļiem un apmācām sinoptiķus, kā tos labāk izmantot,” stāsta Anna Gelli.

“Mūsdienas ir krietni vairāk pakalpojumu, ko sinoptiķi var piedāvāt sabiedrībai. Laika apstākļu prognozēšanai, mēs varam izmantot tādus modeļus, kas pielāgoti katra cilvēka vajadzībām,” teica “EUMETSAT” pārstāvis Vesa Nietosvaara.

Neskatoties uz tehnoloģijām, joprojām visā pasaulē grūti ir prognozēt pēkšņu negaisu rašanos konkrētās stundās un vietās.

“Ar to cilvēkiem vajadzētu samierināties, ka 100% uzticēties nevajag laika prognozei, bet cenšamies izstāstīt pēc iespējas vairāk, precīzāk un detalizētāk, lai varētu sagatavoties bīstamiem laika apstākļiem,” teica Bricis.

Mūsu sinoptiķi nav vienīgie, kam reizēm gadās laika apstākļus prognozēt neprecīzi, tādēļ nav vērts apvainoties, ka pēkšņi sācies negaidīts lietus. Galu galā, salīdzinot ar gadiem divdesmit atpakaļ, laika prognozes šobrīd ir daudz uzticamākas.

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: