2019.g 12. februāris: Latvijā novēro retu dabas parādību – sniega ruļlus

Aizvadītajās dienās aculiecinieki dažādās Latvijas vietās novērojuši neparastu dabas parādību – vēja saveltus sniega ruļļus, liecina fotogrāfijas vietnē “Facebook”.

Sniega ruļļi novēroti Iecavas, Bauskas un Jelgavas pusē. Iecavā otrdien, 12, februārī, daži no tiem sasniedza pat 30 centimetru augstumu. Daļai no tiem tiem vidus bijis tukšs.

Antra Pāne atsūtījusi ārkārtīgi retas fotogrāfijas, kurā iemūžināta aina pēc puteņa Staļģenē – vējš veļ sniega bumbas. Pievēlis, pilnu pagalmu un pļavu. Nekas tāds iepriekš nav redzēts. Arī viņas vecāki neatceras ko tādu redzējuši.

Ārkārtīgi reta dabas parādība – sniega veltņi jeb sniega rituļi – otrdien novērota Iecavas, Bauskas un Jelgavas pusē. Lai šādas, dabas radītas, sniega pikas rastos, vienlaicīgi nepieciešams sakrist daudz apstākļiem. Zemei jābūt klātai ar sniegu, pie kura nepielīp svaigi krītošais, ļoti lipīgais sniegs – kā šajā gadījumā – sērsna. Gaisa temperatūrai jābūt ap nulli. Jāpūš spēcīgam, gar zemi plūstošam, vējam, vismaz 12 m / s, kurš neatrauj sniegu no zemes, bet sāk to ripināt. Šādi sniega veltņi var izveidoties pārsteidzoši lieli. Katram sniega rullim ir palicis izsekojums – sava veida ceļš, kas norāda ceļojuma trajektoriju. Otrdien izveidojās līdz 30 cm lieli. Tā kā veltņa centrā, pikai, uzsākot velties, sniegs ir irdens un neblīvs, tad bieži vien veltņi ir ar caurumu vidū.
Fotogrāfiju autors ir iecavnieks Vilnis Goldmanis.

LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa skaidro, ka sniega veltņi jeb sniega ruļļi ir reta dabas parādība, kas veidojas specifiskos apstākļos. Nepieciešams plāns mīksta sniega slānis, kas atrodas virs cietāka slāņa (virsmas – pakusušas, bet pēc tam atkal sasalušas sniega virsmas, sērsnas), bet ar to nav cieši saistīts, kā arī jābūt atbilstošiem citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem: vēja virzienam un stiprumam (pietiekami spēcīgs vējš, kas sniegu varētu velt uz priekšu), gaisa temperatūrai un mitrumam.

Pūšot vējam, tas izkustina sniega pārslas, kas pārvietojoties salīp ar citām un iesākas ruļļa veidošanās. Biežāk šī dabas parādība tiek novērota uz slīpām virsmām, kur to veicina gravitācija.

Atsevišķos gadījumos uz pietiekami slīpas virsmas šādi ruļļi var veidoties arī bez vēja palīdzības – tos var izraisīt, piemēram, no koku zariem krītošs sniegs. Šādi sniega ruļļi var tikt novēroti arī uz slīpām jumtu virsmām. Publicētajos attēlos sniega ruļļi ir vienlaidu veidojumi, bet tie var būt arī ar tukšu vidu.