Jūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpnei, kuras rezultātā rodas konvekcija (vertikāla siltumapmaiņa). Aukstais gaiss, nonākot virs siltiem ūdeņiem sasilst un paceļas augšup. Mākoņi un nokrišņi veidojas tad, ja gan konvekcija gan gaisa mitrums ir gana lieli. Retos gadījumos var būt pat pērkona negaiss.
Bieži šāda veida nokrišņus var vērot lielu ezeru tuvumā, piemēram, pie Amerikas Lielajiem ezeriem, kuri atrodas uz robežas starp ASV un Kanādu. Šie ezeri spēj dažu dienu laikā radīt pat metru biezu sniega segu. Iespējams, ka tieši tāpēc šis nokrišņu veids guvis nosaukumu “lake-effect snow”.
Lai nokrišņu būtu iespējami vairāk, jāizpildās šādiem nsacījumiem :
Atšķirībai starp ūdens virsmas temperatūru un gaisa temperatūru, kas ir apmēram 1,5 km augstumā virs jūras līmeņa, jābūt diezgan lielai (vismaz 13 grādi), bet ja tuvumā atrodas kāds aktīvs ciklons, tad atšķirība var būt arī nedaudz mazāka.
Vēja ātrumam jābūt mērenam – ne lielam ne mazam. Tam jābūt robežās no 4 līdz 13 m/s. Tomēr arī pie lēna vēja dažreiz mēdz veidoties diezgan spēcīgi nokrišņi, kas neiestiepjas tālu sauszemē.
Vēja virziena atšķirība starp piezemes un 1,5 km augstumu nedrīkst pārsniegt 30 grādus. Rīgas līcis visvairāk nokrišņu saražo pie ZR vēja, kad vējam ir garākais iespējamais ceļš, ko veikt.
Jūras efekta nokrišņi nav iespējami vienīgi vasarā. Visintensīvākie tie ir oktobra beigās un novembrī, jo tad ūdens vēl ir silts, bet gaiss ir krietni atdzisis.
Zemes ziemeļu puslodē, tajā skaitā Latvijā, šādi nokrišņi visbiežāk vērojami aiz aukstās atmosfēras frontes, kad ar ZR vai Z vējiem ieplūst auksts gaiss. Nokrišņu joslas stiepjas paralēli vēja virzienam, tās var ieiet tālu sauszemē, piemēram, mākoņu josla, kas izveidojusies virs Rīgas līča, var sasniegt Lietuvu un Daugavpili. Bieži vien visintensīvākie nokrišņi ir vērojami dziļāk sauszemē, nevis piekrastē, jo to intensitāti palielina gaisa masu celšanās virs sauszemes.Visstiprākie nokrišņi ir tad, ja ir izveidojusies viena galvenā gubu mākoņu josla – šādā situācijā nokrišņi skar šaurāku teritoriju, bet tie ir intensīvāki nekā situācijās, kad izveidojas vairākas nelielas mākoņu joslas.
Jūras un līča radīti nokrišņi Latvijā iespējami teju visu gadu, izņemot vasaras vidu, bet, kā jau noprotams no pieminētajiem piemēriem, visintensīvākie tie mēdz būt oktobra beigās un novembrī, kad ūdens vēl ir salīdzinoši silts. Tiesa, vairākos pēdējos gados siltā laika dēļ nozīmīgākie lake-effect gadījumi bijuši ziemas otrajā pusē un pavasara sākumā, jo dažos gados tikai tad pirmoreiz sezonā Latviju sasniedz izteikti aukstas gaisa masas.Nereti jūras efekts var atnest pērkonu, aukstajā periodā var izveidoties īpaši reta parādība—pērkona sniegs.
Pie ZR veja un labveligiem nosacijumiem sada veida nokrišni bieži verojami ari Riga,dažreiz vela rudeņi un ziema verojama loti intensiva snigsana,kad isa laika var izveidoties pamatiga sniega sega,citreiz iespejamas ari lietusgazes. Bieži vien juras(liča)efekta izraisitie nokrišni izkrit loti nevienmerigi-tur kur trapas makonu josla list vai snieg loti daudz,bet netalu jau pavisam maz vai nemaz.Nokrišnu izvietojums atkarigs ari no vēja virziena.
Raksturigi piemeri jūras efektam redzamas manas fotografijās:
https://weatherfoto.wordpress.com/2009/09/18/lica-efekta-17-septembri/
Gubumakonis
INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO 
Komentēt