INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO

2017.g 23/24. augusts: Spēcīgākās lietavas pēdējo gadu laikā.

Neliels , bet ļoti aktīvs ciklons no Melnās jūras atnesa nepieredzeti stipras lietavas LV austrumu rajoniem.

24 Augusta rītā ziemeļrietumu vēja brāzmas lielākajā valsts daļā sasniedz 10-15 metrus sekundē, Rīgas līča dienvidos, tostarp Rīgā, līdz 21 metriem sekundē. Savukārt Vidzemē un Latgalē turpinās lietavas. Naktī visvairāk nolijis Piedrujā – 45 litri uz kvadrātmetru, bet kopš lietavu sākuma vakardienas pēcpusdienā Rēzeknē nolijuši 63 litri uz kvadrātmetru, kas ir tuvu visai mēneša normai, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Naktī  visstiprāk lijis Latgalē, Vidzemē; nokrišņu daudzums līdz plkst. 05:00 (24.08.) sasniedzis 20-45 mm. Visstiprākās vēja brāzmas nakts laikā reģistrētas Rīgā (Daugavgrīvas rajonā) un Ventspilī  18-21 m/s. Līdz pēcpusdienai daudzviet Vidzemē un Latgalē lietavas turpināsies, bet vakarā līs vairs tikai Krievijas pierobežā. Prognozes liecina, ka dienas laikā valsts austrumos nolīs vēl 20-50 litri uz kvadrātmetru, tādējādi kopējais nokrišņu daudzums kopš lietavu sākuma vietām būs ap simt litriem uz kvadrātmetru, kas ir aptuveni pusotra mēneša norma. Strauji paaugstināsies ūdens līmenis upēs, dažviet var applūst upju palienes.  Šīs ir spēcīgākās lietavas pēdējo gadu laikā. Vēsturiski augustā lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā fiksēts 1972. gada 23. augustā Kurzemē, Nīcas novadā, kad tur nolija 150 litru uz kvadrātmetru.

Otro dienu Latgalē turpinoties lietavām, visvairāk cietusi Latgales austrumu un ziemeļaustrumu daļa, kur applūduši ceļi, kas vietām nav izbraucami. Tāpat applūdušas dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. Lielās platībās zem ūdens ir labību sējumi un pļavas. LTV žurnālists Toms Bricis ziņoja, ka notikušo var dēvēt pat par gadsimta plūdiem, jo īsā  laikā nolija pat  ceturtdaļa no gada normas. Spēcīgo lietavu dēļ vietām Latgalē sākušies plūdi, liecina iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos. Lietus appludinājis laukus, dārzus, māju pagalmus, ūdens ieplūst pagrabos. Notekgrāvji un mazākās upītes sāk izkāpt no krastiem. Lauku ceļos veidojas neizbraucamas peļķes un izskalojumi.

Lietus nav mitējies divas diennaktis, un Latgalē zemniekiem ne vien nenovāktie siena ruļļi tīrumos slīkst ūdenī, arī labība daudzviet ir zem ūdens. Kārsavas novadā vien zem ūdens ir ap 1000 hektāru sējumu. Tāpat Kārsavas novadā izskaloti vairāk nekā 70% novada ceļu, liela daļa nav izbraucami. Kritiska situācija izveidojusies zemnieku saimniecībās. Pilnībā pārrauts arī viens no Rēzeknes novada ceļiem, kurš vien aizvadītajā gadā pilnībā remontēts un kurā ieguldīts vairāk nekā 60 tūkstoši eiro. Nu ceļš pārplūdis, no ārpasaules nošķirot arī kādu saimniecību. Skolas laikā pa šo ceļu kursē skolas autobuss. Autoceļš Viļaka – Kārsava (P45) pie Pazlaugas (37,4 km) slēgts satiksmei plūdu dēļ. Arī  “Latvijas valsts ceļi” informēja, ka Latgalē satiksmei slēgti divi vietējās nozīmes ceļi, kā arī ceļa posms Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne (A13). Vēlāk slēgts arī ceļa posms Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne (A13), kur ir izveidojies izskalojums un ūdens plūst pāri ceļam. Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta iedzīvotājas Marijas jau rīta pusē zvanījusi un sūdzējusies pašvaldībā par ūdeni mājas pagrabā. Viņai applūdusi kurtuve un ūdens gar pamatiem draud ieplūst arī mājā. Pensionāre Marija izrāda blakus mājai esošo notekūdeņu aku, kas vairs nespēj uzņemt ūdeni, tāpēc ūdens krājas visapkārt viņas mājai. Pagasta attīrīšanas iekārtas ir pārpludinātas, no tās ceturtdien izsūknēts 300 tonnas ūdens. Kā zina stāstīt vietējās komunālās saimniecības pārzinis Aivars Šķesters, šāda situācija, kad vasaras mēnešos lietavas nodara ievērojamus zaudējumus, pagastā nav bijusi vismaz gadus 15.

Šīs ir spēcīgākās lietavas pēdējo gadu laikā. Vēsturiski augustā lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā fiksēts 1972. gada 23. augustā Kurzemē, Nīcas novadā, kad tur nolija 150 litru uz kvadrātmetru.

Ceturtdienas vakarā beigušās ārkārtējās lietavas Latgalē, un nokrišņu daudzums Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Nepieredzēti stipri lijis gan Rēzeknes apkaimē, gan plašākā teritorijā Latgalē. Mazāk spēcīgas lietavas skāra arī Sēliju un Vidzemes austrumu daļu. Nokrišņu daudzums Rēzeknes pusē sasniedzis gandrīz ceturto daļu no visa gada normas. Tik intensīvas lietavas šeit piedzīvotas pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Ziņas par nozīmīgiem plūdu postījumiem saņemtas no daudziem novadiem Latgalē, kā arī no Alūksnes novada. Mazajās upēs valsts austrumu daļā plūdu ūdeņi vietām jau atkāpjas, bet lielākās upēs un ezeros ūdens līmenis turpina celties. Pededzē pie Litenes ūdens līmenis kāpis par 1,4 metriem diennaktī un par 2,2 metriem kopš 20.augusta. Arī Vaidavā pie Apes un Tirzā pie Lejasciema ūdens līmenis kopš pagājušās nedēļas nogales cēlies par 1,3-1,5 metriem.

Zeltiņu pagasta iedzīvotāji, uz kuru mājām ved pašvaldības autoceļš Ieviņas – Laimiņas, šodien piedzīvoja lielus plūdus. Gan lielo lietavu dēļ, gan uz ceļa šobrīd notiekošo remontdarbu dēļ ceļa posms vairāku desmitu metru platumā bija pārplūdis. Cilvēki pat ar džipiem nevarēja izbraukt vai iebraukt savu māju pagalmos. Blakus tekošā Melnupe pārplūdusi, līdzās esošās pļavas tāpat Ilzeskalna pagasta pārvaldes vadītāja Genovefa Gailuma informēja, ka lietus izskalojis vietējās nozīmes ceļu posmā Lucatniki – Plešaunīki. Šis ceļa posms, pa kuru iet skolēnu autobuss, nesen bija izremontēts, taču caurtekas nav bijušas spējīgas uzņemt tik lielu nokrišņu daudzumu, kā tas ir bijis pēdējo diennakšu laikā, pie tam, ceļa malā esošajās zemēs nedarbojas meliorācijas sistēmas. Vairākās vietās bojāts ir arī valsts ceļš Ilzeskalns — Rogovka. G. Gailuma pieļāva, ka pagasta pārvaldei nāksies griezties pēc palīdzības Vides un reģionālās attīstības ministrijā, lai saņemtu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Ozolaines pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Blinovs pastāstīja, ka daudzviet izskalotas caurtekas, uz zemes ceļiem veidojas lielas bedres. “Pat krūmi neiztur, gāžas uz ceļa, jo lietus izskalojis saknes. Postījumi ir lieli. Daudzviet pagastos applūduši daudzdzīvokļu namu pagrabi, Nautrēnu pagasta centrā, Rogovkas ciemā lietus ūdens tiek atsūknēts no kurtuvēm, lai nepieļautu tā ieplūšanu ciema attīrīšanas iekārtās. Arī Nautrēnu pagastā izskaloti ceļi, no krastiem izgājusi Ičas upe. Ozolaines pagastā applūdis pagrabs pagasta pārvaldes ēkā, ūdens ieplūst kultūras nama ēkā. Arī Strūžānos bēdīgi – mūsu Mazupīte jau tuvojas Aiviekstes apmēriem, applūduši pagalmi, celiņi, mazdārziņi, ezers plūst pāri, dambis nespēj uzņemt lielo ūdens daudzumu, jaunizraktais dīķis pazudis zem ūdens ar visu saliņu. Apkārtnē iziet no krastiem zivju dīķi. Visvairāk žēl mazdārziņu. Asaras birst, kad redzi, ka zem ūdens ir pazudušas puķes, gurķi, kartupeļi utt. Cilvēku lielais darbs un pūles vasaras garumā nu līdzinās nullei,” — stāsta Strūžānu pagasta iedzīvotāja Leokādija Razgale.

Zemāk plūdu un postijumu dažādu aculiecinieku foto no socialiem tīkliem un ziņu portāliem.

 

 

 

Advertisements

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: