Orkāns KRISTIANS.

Vētra KRISTIAN Eiropā pārspējusi 2005.gada orkāna ERVIN rekordu; 14 bojāgājušie.

Vētru nes spēcīgs un aktīvs Atlantijas ciklons, kura centrs pirmdienas rītā šķērsoja Angliju, pēcpusdienā tas devās pāri Dānijai. Pirmdienas vakarā ciklons virzīsies cauri Zviedrijai, lai otrdienas rītā nonāktu Somijā. Vācu meteorologi ciklonam piešķīruši nosaukumu «Kristiāns», britu žurnālisti to iesaukuši par Svēto Jūdu, bet Zviedrijas sinoptiķi postošo ciklonu nodēvējuši vārdā «Simone».

Vētrā Eiropā gājuši bojā 14 cilvēki, liecina amatpersonu sniegtā informācija.Vācijā zaudējuši dzīvību seši cilvēki, Lielbritānijā – pieci, Dānijā – viens, Nīderlandē – viens un arī Francijā – viens cilvēks.Daudzviet traucēta satiksme un elektroapgāde.Lielākie postījumi Dānijā, Vācijas ziemeļos un Zviedrijas dienvidos. Vācijas ziemeļos reģistrētas vēja brāzmas 48 m/s, Dānijā 53,5 m/s, Zviedrijas dienvidos fiksētas brāzmas līdz 42 m/s. Tādējādi pārspēts iepriekšējās spēcīgākās vētras rekords – 2005.gada janvārī Dānijā vēja ātrums brāzmās sasniedza 46 m/s. 2005.gada 8.-9.janvāra vētra ir līdz šim spēcīgākā, kas šajā gadsimtā skārusi Latviju. Toreiz Ventspils ostā vēja ātrums brāzmās sasniedza 40 m/s.

# Naktī uz pirmdienu  Anglijas dienvidos – Vaitā – vēja ātrums brāzmās sasniedzis pat 44 metrus sekundē (m/s).

# Pirmdienas pēcpusdienā Vācijas ziemeļos piedzīvots krietni stiprāks vējš nekā iepriekš prognozēja sinoptiķi – vēja maksimālais ātrums brāzmās Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē sasniedza 48 metrus sekundē liecina meteostaciju novērojumu dati.

# Nīderlandei piederošajās Rietumfrīzu salās vēja brāzmu spēks sasniedza 42 m/s.Agrāk pēcpusdienā Ziemeļjūrā pie Nīderlandes krastiem, kā arī Brokenā – augstākajā kalnā Ziemeļvācijā – vēja ātrums brāzmās sasniedza 45 m/s.

# Pirmdiena, 20:00, Dānija Meteoroloģijas institūts apstiprina, ka Dānijas dienvidos netālu no robežas ar Vāciju, reģistrētas vēja brāzmas līdz 53,5 m/s, tas ir spēcīgākais vējš kopš sākti meteoroloģiskie novērojumi 1874. gadā.

#Pirmdiena, 19:50. Zviedrijas dienvidos fiksētas brāzmas līdz 42m/s, kas ir stiprāks vējs par prognozēto, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas centra informācija.

 Aculiecinieku stāstijumi.

Nīderlandē, Roermundas apkaimē dzīvojošā Lāsma Skvorcova stāsta, ka jau kopš svētdienas rīta vējš šeit ir ļoti spēcīgs. Šodien vējš jau esot tik stiprs, ka apgrūtinot pat pārvietošanos ar automašīnu, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kurus burtiski «pūš prom».«Tāda sajūta, it kā mēs dzīvotu pie jūras – svilpo un grabina visu māju, » stāsta Lāsma. Vienlaikus viņa atzīst, ka laiks esot silts, +17 grādi. «Taču ārā šodien neiešu, baidos, brīžiem šķiet, ka mājai visi logi būtu atvērti, kaut arī visi ir ciet,» piebilst Lāsma.

Iluta no Dānijas stāsta, ka pirmdienas pēcpusdienā šeit plosoties stipra vētra.«Iet pa gaisu viss, kas vien iespējams,» stāsta Iluta. Viņa norāda, ka pēc vietējo meteorologu prognozēm vētra pieņemsies spēkā ap pulksten 16 pēc Dānijas (pulksten 15 pēc Latvijas laika), atbildīgie dienesti esot vietām apturējuši satiksmi uz autoceļiem.

Liene Zeidlere, kas pašlaik atrodas Vācijai piederošajā Borkuma salā Ziemeļjūrā, portālam «Apollo» par piedzīvoto vētru atklāja, ka bijusi lieciniece tam, kā vējš nopostījis viesnīcu.«Nekad dzīvē nebūtu iedomājusies, ka ko tādu pieredzēšu. Manā acu priekšā vētra nopostīja hoteli, saules baterijas lidoja pa gaisu, dakstiņi pa gaisu, stikli…..visu, ko vējš paķēra – lidoja. Jūra bija balta, vienās putās. Ārprāts, kas te darījās,» stāsta Liene.

No Lielbritānijas ziņo Miroslavs Kodis, 40 kilometru attālumā no Londonas vējš sasniedza ātrumu 30 metrus sekundē, un logu naktī atvērt praktiski nebija iespējams. Savukārt no rīta, kad situācija jau kļuva mierīgāka, bija vērojamas vētras sekas: lūzuši koki, apgāzti atkritumu konteineri un puķupodi. Joprojām lielākās neērtības saistītas ar vilcienu kustība.

Vētras varenība un posts Eiropā, kas iemužināts aculiecinieku fotografijās:

Vētra KRISTIAN plosa Latviju: Ventspils bez elektrības; sagruvusi jaunceltne; ir citi postījumi.

Naktī no 28 uz 29. oktobri vētra sasniegusi Latviju, daudzviet nodarot arī postījumus. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt bija traucēta vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību, vislielākās problēmas bija novērojamas Kurzemē – Ventspils, Kuldīgas un Dundagas pusē. Naktī bez elektrības palika visa Ventspils. Šajā naktī spēcīgākās vēja brāzmas fiksētas Liepājā un Ventspilī, bet mazāk vētras spēku varēja izjust Vidzemes vidienē un austrumu reģionos, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Saskaņā ar apkopotajiem datiem spēcīgākās vēja brāzmas bijušas ap plkst.2 naktī, kad Liepājas ostā un Ventspilī vēja ātrums sasniedzis 30 metrus sekundē (m/s), bet Daugavgrīvā bijuši 29 m/s.

Ciklons KRISTIANS, kas visā Eiropas ziemeļu daļā atnesa ļoti stipras vēja brāzmas, otrdienas, 29.oktobra, rītā pakāpeniski zaudējis savu spēku. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kurzemē, Zemgales rietumos un Vidzemes ziemeļrietumu rajonos.Taču novērojumu stacijas elektropiegādes pārtraukumu dēļ maksimālā vēja laikā vairs nestrādāja, tādēļ nav iegūta patiesā situācija. Šajās vietās dienvidrietumu vējš brāzmās sasniedza 25-30 m/s. Rīgā pilsētas centrā maksimālās novērotās vēja brāzmas bija 24 m/s, bet pie ieejas Rīgas ostā Daugavgrīvas novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 29 m/s. Stiprākās vēja brāzmas naktī Ventspilī sasniegušas 34 metrus sekundē. Kā parāda sinoptiskās situācijas analīze 28.-29. oktobrī, ciklons veidojās uz robežas starp divām kontrastainām gaisa masām. Ciklona dienvidu daļā tā sauktajā „ciklona siltajā sektorā” gaiss šai rudens sezonai bija neierasti silts. Latviju šis siltais sektors šķērsoja nakts laikā, tādēļ tika novērota anomālā gaisa temperatūras diennakts gaita, kad temperatūra nakts laikā nevis pazeminājās, bet paaugstinājās.Nakts laikā vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi 29. oktobrim.

Šo vētru var ierindot stiprāko Latvijā novēroto vētru (kopš 1960.gada) 13.vietā. Tā ir stiprākā vētra kopš 2008.gada 23.februāra. Vēl stiprākas vētras par šo Latvijā 21.gadsimtā ir bijušas arī divas vētras 2001.gada novembrī, kā arī 2005.gada 8.-9.janvāra vētra, ko var ierindot trešajā vietā visu novēroto vētru kopējā sarakstā. Pirmajā un otrajā vietā ir 1967. un 1969.gadu vētras, BNN noskaidroja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Daudz pašvaldību piekrīt, ka tik smagi postījumi nav bijuši kopš 2005.gada. Kolkā darbojas tikai stacionārie telefoni. Dundagā liels koks uzkritis kādai pašvaldībai mājai, kur dzīvoja trīs ģimenes. Neviens gan nav cietis, taču jumts esot pamatīgi bojāts. Arī Liepājā sagruvusi jaunceltne, sadragājusi mikroautobusu un aizšķērsojis ceļu ar gruvešiem. Daudzām mājām Rīgā cietis apmetums. Kādai mājai pat norauta siltumizolācija 80 metru apjomā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ziņo, ka saistībā ar vēja radītajiem bojājumiem daudzviet Rīga nestrādā luksofori, tāpēc autovadītāji ir aicināti braukt piesardzīgi.Aizvadītajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopumā jau 173 reizes devies likvidēt vētras radītos postījumus,vairāk nekā puse izsaukumu bija saņemta Rīgā.Glābšanas darbi bija saistīti ar nolūzušo koku novākšanu no ceļa braucamās daļas un no automašīnām, pārrautiem elektrības vadiem, atrautiem reklāmas stendiem. Kopumā 133 reizes ugunsdzēsēji glābēji novāca kokus no ceļa braucamās daļas, 12 reizes no automašīnām un septiņas reizes no ēkām.

Visnopietnākos postījumus vējš nodarījis Liepājā, kur Salmu ielā nobrukusi jaunceltne ar sastatnēm. Gruveši apbēruši mikroautobusu un ceļa braucamo daļu. Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas, cilvēki negadījumā nav cietuši.

Rīgā kāds vēja nolauzts koks uzkritis uz trim automašīnām, kā arī krītot izsitis vairākus logus piecstāvu dzīvojamai mājai. Kā jau ierasts, lielākajā daļā gadījumu glābējiem nācies novākt uz ceļa braucamās daļas nokritušus kokus un zarus, kas traucējuši satiksmi. Koki krituši arī uz automašīnām un elektrības vadiem, bet citviet sagāztas sastatnes. Stiprais vējš naktī ievērojami papostījis arī Rīgas centru. Piemēram, Dzirnavu ielā kādam veikalam nolauzta izkārtne, dzīvojamās mājas pagalmam Antonijas ielā vējš «izpūtis» vārtus, netālu no Baznīcas ielas kādai ēkai atrauta skārda jumta loksne. Brīvības ielā apgāztas vairākas ceļazīmes, savukārt Marijas ielas graustam vējā sadriskāts fasādes pārsegums. Daudzviet Rīgā sastopamas policijas ekipāžas.

Lidostas «Rīga» darbu vētra nav būtiski ietekmējusi – lidmašīnu izlidošana plānota saskaņā ar grafiku, liecina informācija lidostas mājaslapā.

Vētra nes siltuma rekordus

Aizvadītajās trijās dienās Latvija piedzīvoja ne tikai 13.stiprāko vētru, bet arī neparastu siltumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publicētā informācija. Ar diennakts vidējām gaisa temperatūrām no 11,6 līdz 12,7 grādiem, kas ir 7-8 grādus virs normas,  27., 28. un 29.oktobris bija vissiltākie atbilstošie datumi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Šāda temperatūra vairāk ir raksturīga septembra vidum.28. un 29.oktobrī diennakts tumšais laiks bija siltāks par gaišo,  sasniedzot vasaras naktīm raksturīgus +10…+14, vietām pat +15 grādus. Tādējādi arī šī laika perioda naktis bija  siltākās Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Vētras hronika 

Pēc lsm.lv informācijas..

03:55 Daudzviet vējš stiprāks par prognozēto, īpaši Zemgalē un Rīgā, kur brāzmas līdz 24 m/s, Daugavgrīvā 29 m/s, Ventspils lidostā 31 m/s.

11:50 Stiprākās vēja brāzmas naktī Ventspilī sasniegušas 34 metrus sekundē, vēsta BNS. Elektroapgādes pārtraukuma dēļ dati iepriekš nebija pieejami.

08:55 Vētra pamazām sāk norimt un tikai valsts ziemeļu daļā vēja spēks brāzmās var sasniegt 25 metrus sekundē. Tiesa, vētras nodarīto postījumu novēršana varētu prasīt visu otrdienu. Joprojām vairāk kā 100  tūkstoš mājsaimniecību ir bez elektrības. Visgrūtāk Ventspils, Kuldīgas un Talsu pilsētās, kur nav elektrības. Cilvēkiem grūti uzsākt ikdienišķo darba dienas ritmu – telefoni un datori izlādējušies, paralizēts degvielas uzpildes staciju darbs. Tuvākajā laika elektropadeve lielākajās pilsētās tiks atjaun

07:52 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele uzsver, ka kopumā VUGD saņēmis 137 izsaukumus, 78 no tiem Rīgā. Viņa norāda, ka Rīgā koki krituši uz automašīnām un krītot kādai mājai arī izsituši logus.

07:21 Spēcīgā vētra naktī Latvijā izraisījusi pamatīgus bojājumus AS „Sadales tīkls” elektrolīnijās, bez elektrības joprojām vairāk nekā 100 tūkstoši mājsaimniecību. Vislielākie bojājumi Kurzemē. Ventspilī elektrība ir tikai slimnīcā, pārējā pilsētā elektrība vēl aizvien nav vairākas stundas.

05:50 Glābējiem 98 ar vētru saistīts izsaukumi. Lielākā daļa – 57 no tiem Rīgā. Smagākais gadījums Liepājā, kur jaunceltne sagruvusi un uzgāzusies mikroautobusam. Rīgā vēja lauzts koks uzkritis trim automašīnām, bet Pūces ielē ēkai norauts siltinājums 80 kvadrātmetru platībā. Glābējiem apgrūtinoši noklūt notikuma vietās, jo ceļus bieži aizšķērso lauzti koki un elektrolīniju stabi.

05:40 Piedzīvota postošākā vētra kopš 2005. gada janvāra stihijas. Tik plašu postījumu elektrolīnijās kopš tā laika nav bijis.

05:30 Bez elektrības ir aptuveni 150 tūkstoši mājsaimniecību visā Latvijā, liecina “Sadeles tīklu” operatīvā informācija.

04:11 

VUGD @ugunsdzeseji

Ugunsdzēsējiem glābējiem šonakt daudz darba- līdz plkst. 03.08 saņemti 72 izsaukumi sakarā ar vētru!

03:35 Vētra Kurzemes ziemeļos sasniegusi kulmināciju, Rietumlatvijā vētra pamazām rimstas. Tuvākajās stundās Ziemeļvidzemes piekrastē vēja ātrums varētu sasniegt 30 metrus sekundē, arī iekšzemes rajonos Ziemeļvidzemē vējā ātrums brāzmās var pārsniegt 25 metrus sekundē.

03:20 Ventspilī dažām ēkām bojāti jumti, izdauzītas logu rūtis, lauzti koki, kas krituši uz ielām. Avārijas dienesti tos operatīvi novākuši, novēroja LTV filmēšanas grupa.

03:10 Rīgā vējš bijis stiprāks nekā prognozēts. Rīgas ostā fiksētas vēja brāzmas 29m/s, pilsētas centrā līdz 24m/s. Plkst. 2.00 naktī gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +15,6 grādiem, kas ir tuvu 29.oktobra siltuma rekordam. Citviet valstī 12 – 15 grādi virs nulles.

03:35 Saskaņā ar Latvanergo sniegtajiem datiem pašlaik 95 000 mājsaimniecību bez elektrības. Lielākie postījumi Ziemeļkurzemē. Vētra Kurzemes ziemeļos sasniegusi kulmināciju, Rietumlatvijā vētra pamazām rimstas. Tuvākajās stundās Ziemeļvidzemes piekrastē vēja ātrums varētu sasniegt 30 metrus sekundē, arī iekšzemes rajonos Ziemeļvidzemē vējā ātrums brāzmās var pārsniegt 25 metrus sekundē.
3:10 Vētra sasniegusi Rīgu. Pilsētas centrā reģistrētas vēja brāzmas līdz 24 metriem sekundē. Vēja ātrums ir nedaudz lielāks nekā prognozēts. Jāpiebilst, ka 2.00 naktī gaisa temperatūra Rīgā ir paaugstinājusies līdz +15,6 grādiem, kas ir ļoti tuvu 29.oktobra siltuma rekordam. Citviet valstī 12 – 15 grādi virs nulles. Daudzviet Ziemeļkurzemē nav elektrības, nepienāk meteoroloģiskie dati no vairākām meteostacijām.
01:15 Ventspilī uz pludmales mola pulcējas cilvēki, lai izbaudītu aso vēju. Nostāvēt pret vēju brīžiem grūti. Valda smilšu vētra.

01:10 Igaunijas salās vējš pastiprinājies līdz 29-33m/s.

01:04 Jelgavā vējš apgāza ceļazīmi, kura uzkrita automašīnai, Tviterī ziņo kāds aculiecinieks.

00:38 Negaisa mākonis ar lietusgāzēm sasniedzis Vidzemi, mazāk kā stundas laikā mākonis pārvarējis gandrīz 100 kilometrus. Citviet Latvijā bez nokrišņiem, daudzviet skaidras zvaigžņotas debesis.
00:25 Arvien vairāk pilsētu un ciemu slīkst tumsā. Bez elektrības ap 10 tūkstošiem mājsaimniecību, liecina “Sadales tīklu” operatīvā informācija. Elektrotīklos ap pusotru tūkstoti avārijas atslēgumu.

00:08 Dažviet Kurzemē reģistrēta zibeņošana. Izveidojies neliels negaisa mākonis ar intensīvām lietusgāzēm, kurš tagad atstāj Kurzemes austrumu piekrasti.

23:44 Lielākajā daļā Ventspils pārtrūkusi elektroapgāde. Pilsēta tumsā, nedarbojas luksofori.

23:18 Bez elektrības ap 2000 mājsaimniecību, vēsta LETA. Ap 350 avārijas atslēgumu elektrotīklos.

23:20LVĢMC ‏@VSIA_LVGMC1h

Liepājas ostā vēja brāzmas sasniegušas 30 m/s.

23:16 Liepājā vēja brāzmas sasniedz 25m/s, Ventspilī -23m/s, liecina LVĢMC dat
22:35 Līdz plkst. 22 vēja brāzmas Latvijas piekrastē par dažiem metriem sekundē vājākas, nekā prognozēts iepriekš. Saskaņā ar LVĢMC prognozi, plkst. 23 piekrastē brāzmām jāpārsniedz 25 metri sekundē. Dati būs pieejami plkst. 23.15.

22:16 Kurzemē vējš rada pirmos postījumus elektrolīnijās. “Sadales tīkli” operatīvā informācija liecina, ka Kurzemē ap 50 avārijas atslēgumu, kas nozīmē, ka bez elektrības vairāki simti mājsaimniecību.

22:15 Vēja brāzmas plkst. 22 Ventspilī sasniegušas 20m/s

21:40 ap plks. 21 pēc Latvijas laika Vētras spēcīgākā daļa sāk sasniegt arī Baltijas jūras centrālo daļu. Gotlandes salas dienvidu daļā fiksēti 30m/s.

21:20 Līdz plkst. 21 Latvijā spēcīgākās brāzmas Kurzemes piekrastē joprojām 18-19m/s. Igaunijā Sāmsalas rietumos līdz 21m/s.

21:15 Zviedrijas dienvidos jau divas stundas vēja brāzmas ir no 33 līdz 40 metriem sekundē, vētra virzās arvien tālāk Baltijas jūras vidienē, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta dati.

20:55 Lielbritānijā vētra jau ir gandrīz pierimusi. Pirmās brīdinājuma ziņas par gaidāmo vētru parādījās jau sestdien, taču cilvēki negaidīja tik postošu vēju. Kā no Lielbritānijas ziņo Miroslavs Kodis, 40 kilometru attālumā no Londonas vējš sasniedza ātrumu 30 metrus sekundē, un logu naktī atvērt praktiski nebija iespējams. Savukārt no rīta, kad situācija jau kļuva mierīgāka, bija vērojamas vētras sekas: lūzuši koki, apgāzti atkritumu konteineri un puķupodi. Joprojām lielākās neērtības saistītas ar vilcienu kustību.

20:50 „Dānijā pašlaik ir trauksmaini. Ārā vispār nevar pārvietoties – ir neiedomājams vējš, un tas vēl nav mitējies. Ielas ir pilnas ar nogāztiem kokiem, ceļazīmes nolocītas. Ielās praktiski nav neviena cilvēka,” stāsta Toms Šics, kurš studē Dānijā, Albongā.

20:15 Vēja brāzmas Kurzemes piekrastē sasniedz 13-19m/s, liecina LVĢMC informācija.

Dažādu aculiecinieku vētras postījumu foto.

Manas vētras fotogrāfijas Rigā un Daugavgrīvā.