Kad Baltijas jūra aizsalst par 74%

Stabilam anticiklonam GABRIELA/HEIKE , kas vairāk ka 2 nedeļas valdija ari virs Baltijas regiona nesot ļoti aukstas arktiskas gaisa massas bija nopietnas sekas Baltijas jūrā un Rigas līci. Pateicoties bargam  stabilam salam un samera maziem vējiem lici un arī jūrā strauji atsākas ledus veidošanas. Pa ziemu ,neskatoties uz samēra siltiem laika apstakļien ūdens ir krietni atdzisis un uznakuša stipra sala iespaidā ledus veidojas ļoti strauji ,apgrutinot kuģosanu un driz vien pārsniedzot pedejās  pāris desmitgadēs noveroto ledus daudzumu,ari pagajušas bargas 2009/2010 gada ziemas.
Februāra beigās stāvoklis izveidojas sekojošs:
Baltijas jūra ir aptuveni 420 tūkstošus kvadrātkilometru liela, aptuveni 310 tūkstošus kvadrātkilometru klāj ledus, tie ir aptuveni 74%, tā ziņo Somijas Meteoroloģijas institūts.Ari ledus klātā platība Baltijas jūrā ir lielākā kopš 1987.gada. To arī paziņojis Somijas Meteoroloģijas institūts. Ledus biezums pie izejas no Rīgas ostas sasniedz 50-55 centimetrus, bet vietās, kur veidojas sablīvējumi jeb torosi, – pat metru, par to Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) informējis ledlauža “Varma” kapteinis. LVĢMC hidrologi vēsta, ka ledus biezums un blīvums tuvākajās dienās vēl pieaugs, taču marta sākumā process apstāsies un ledus daudzums Rīgas līcī vairs būtiski nepalielināsies. Pēc hidrologu teiktā, ledus līcī ir tik blīvs, ka tagad nepalīdzēs arī stiprs vējš, kas citkārt ledu salauž un atsevišķas vietas atbrīvo no ledus. Skaidrs, ka tik liels ledus daudzums arī kusīs ilgi. Visticamāk, kuģošanas situācija Rīgas līcī būtiski uzlabosies tikai marta beigās vai aprīļa sākumā.Ka jau tika pieminēts, tik daudz ledus, kā šogad Baltijas jūrā, nav bijis kopš 1987.gada. Ledus dēļ kuģošana Rīgas līcī ir sarežģīta, un daudzi kuģi tajā jau dienām ilgi ir iesaluši.
Pērn pēdējie ledus gabali līcī izkusa aprīļa pašās beigās. Turklāt, ņemot vērā, ka pērn pavasaris iestājās strauji, visticamāk, arī šogad ledus pilnībā izkusīs ne ātrāk kā aprīļa beigās, bet, iespējams tikai maijā.

Bīstama plaisa

Tomēr ledus Rīgas līcī dienvidu vēja ietekmē mazliet izkustejas radot bīstamas plaisas gar visu Jūrmalas piekrasti(skat, zemāk dažas satelitbildes ar paskaidrojumiem) Plaisu ledū līča piekrastē radījuši dienvidu, dienvidaustrumu vējš, kas sestdien brāzmās pastiprinājās līdz 8 metriem sekundē, skaidro sinoptiķi. Vējš ledu dzen prom no krasta, bet tā kā viss līcis ir pārklāts ar ledu un tas pārsvarā ir biezs, liela kustība nenotiek.Sestdien,26. februāri neilgi pēc pl 15 00 sis plaisas nošķira no krasta vairāk ka 100 zemledus makšķernieku,sākas to glābšanas operacija. Ledum sakot kustēties, Bulduros pretim Vienības prospektam uz viena no ledus gabaliem atrodas aptuveni 100 cilvēku un uz otra ledus gabala, kas atrodas tuvāk Majoriem līdz pat 200 cilvēku aptuveni viena kilometra attālumā no krasta. Glābšanas dienesta darbinieki atrada šaurāku vietu plaisā un izveidoja laipu, pa kuru cilvēki nokļuva krastā no pirmā ledus gabala. Savukārt Majoru tuvumā, NBS Gaisa spēku Aviācijas bāzes helikopteram Mi-17, apsekojot rajonu, tika konstatēts, ka bīstamā ledus plaisa, kas jau bija izveidojusies 20 – 30 metru platumā, bija aiz cilvēkiem nevis atdalīja viņus no krasta, tādējādi viņi nokļuva krastā pašu spēkiem. Cilvēki pametuši ledu pēc tam, kad virs viņu galvām lidojis helikopters. Glābšanas operāciju koordinēja Jūras spēki. Krasta apsardzes dienests pieprasīja atbalstu Valsts robežsardzei, uz notikuma vietu nosūtot kuģi “Valpas”. Tuvumā bija arī brīvostas ledlauzis “Varma”. Bruņotie spēki uz notikuma vietu nosūtīja divus helikopterus “Mi-17”, lai sniegtu atbalstu glābšanas operācijā. VUGD ieradās notikuma vietā ar četrām glābšanās laivām.(liecinieku foto zemāk). Operācija tika pārtraukta plkst 18 pēc atkārtotas glābšanas rajona apsekošanas no gaisa un krasta līnijas līdz pat Daugavai, nemanot vairs nevienu cilvēku, kas pakļautu savu dzīvību briesmām.

Ledus ceļi

Savukārt starp Igauniju un salām tika izveidoti ledus ceļi. Igauņi gan uz salām jūrā (starp salām arī ir bieza vienlaidu ledus sega, turklāt ūdens tur ir seklāks un tāpēc situācija stabilāka nekā Rīgas līcī), gan uz saliņu Peipusa ezerā ar mašīnām mierīgi braukā, šos ledus ceļus uztur valsts(Daži foto zemāk.) Šeit video

Slēpojums pāri Rīgas jūras līcim

Drosmīga komanda no Naukšēniem un Rīgas  Daiņa Ozola vadibā veica slēpojumu pāri Rīgas līcim uz  Kihnu salu.  Salacgrīvu atstājām saulainā 25. februāra dienas vidū. Plāns bija trijās dienās aizslēpot līdz Roņu salai un  atgriesties atpakaļ bija ,ka velak izrādijas bija pārmēru optimistisks unpasākumam reāli aizgāja 4 dienas. Tas bija skaists un īsts piedzīvojums sešu cilvēku komandā, ar atmiņām par tālo 1994. gadu, kad mēs divi (ar Ivaru Drulli) no šī sešnieka šķērsojām līci no Rojas caur Roņu salu līdz Vidzemes krastam.  Ka gāja pārgajienā var izlasīt ŠAJĀ RAKSTĀ. Bet FOTO varapskatīt zemāk (autori Dainis Ozols, Lāsma Ozola). Vēl divas komandas šogad mēģināja nokļūt pa ledu Roņu salā, gan no Kurzemes, gan Vidzemes puses, bet tām arī neizdevās. Ne tāpēc, ka Roņu sala nebūtu sniedzama, bet tam nepieciešams nedaudz vairāk laika. Turklāt kuģošanas aktivitāte līcī, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, ir krietni lielāka.

FoTo, ziņas un attēli: Nemti no Fotoblog, Meteoziņas, TV-net, DELFI,    Meteolapa.lv

Ir arī mani FOTO.