2019.g.11 jūnijs Dižšūnas negaiss Latvijā. (supercell)

11. jūnijā vakarā un naktī piedzīvotais negaiss bija viens no spēcīgākajiem pēdējās desmitgadēs. Tas bija īsts monstrs! Sākās Vācijas dienvidos, brāzās pāri Čehijai, Polijai, Baltijas jūrai, sasniedzot Latviju, un nu pēc vairāk nekā diennakts plosīšanās tas beidza savu dzīvi Krievijā.

Otrdienas rītā Baltijas jūras dienvidu daļu turpina šķērsot liels negaisa mākonis, un zibens uzplaiksnījumu skaits pārsniedzis desmit tūkstošus stundā, liecina meteoroloģiskā informācija.Tas patlaban ir lielākais negaisa mākonis Eiropā un viens no lielākajiem pasaulē.Baltijas jūras reģionā šādi lieli un noturīgi negaisa mākoņi veidojas reti. Tie var izraisīt vētru, īpaši stipras lietusgāzes un lielgraudu krusu. Lielai daļai Kurzemes pāri brāzies negaiss, atnesot milzu krusu, spēcīgas vēja brāzmas, bet Tukumā lietus appludinājis pat dažas ielas. Postījumi elektrolīnijās konstatēti galvenokārt teritorijā uz austrumiem no Kuldīgas un dienvidiem no Talsiem. Lielākie postījumi skāruši Tukuma apkaimi.Tukumu un tā apkaimi piemeklējusi īslaicīga vētra, vietām sagāzti koki un bloķēti ceļi, ziņoja vietējie iedzīvotāji. Vētras radītās sekas Tukumā ir ievērojamas – ar saknēm izrauti neskaitāmi daudz koku, pļavās mētājas lielformāta reklāmas, bet kādai mājai Kuldīgas ielā pat norauta daļa jumta.Pāris kilometru attālumā no Šlokenbekas muižas paveras apokaliptisks skats. Vairāku metru augstie koki, kas no zemes izrauti ar visām saknēm, nogāzušies garās rindās, taču turpat pāri ceļam esošā mežmala palikusi absolūti neskarta. Līdzīga aina paveras citos Tukuma novada mežos, kuros arī aktīvi norit sakopšana.Pērkona negaisa dēļ otrdienas vakarā vairākiem tūkstošiem mājsaimniecību traucēta elektroapgāde, liecina dati elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” elektroapgādes atslēgumu kartē. Lielākie postījumi elektrolīnijās konstatēti teritorijā uz austrumiem no Kuldīgas un dienvidiem no Talsiem, kā arī Tukumā un tā apkaimē.Tukuma novadā pārplūdušas arī vairākas upes, kuru ūdens, sajaucoties ar vēja nestajām smiltīm, ieguvis duļķaini brūnganu nokrāsu. Upītēm pārkritušie koki veido greizus, nedrošus tiltus, un ūdens straume slinki nes nolauztos zarus. Tukuma centrs spēcīgās vētrās regulāri applūst, bet šoreiz ir īpaši traki,” saka viena no viņām. Lielākais ūdens daudzums gan ir izsūknēts, bet pāri palikušais ūdens sajaucies ar smiltīm, veidojot grūti izbrienamu dubļu masu. “Stādi kaut vai kartupeļus!” ar humoru notiekošo uztver vietējie.Teju 70 gadus vecais Aldis, kas dzīvo Smārdes pusē, Tukumā strādā par sētnieku un portālam TVNET atzīst – neko tādu viņš savā dzīvē vēl nebija piedzīvojis. “Tik milzīgi krusas graudi krita no debesīm – baidījos, ka ņems un izsitīs logus!” Krusa pamatīgi rībinājusi pa skārda palodzēm, troksnis bijis pamatīgs. Vētra nežēlojusi Alda iekopto dārzu: jaunā bumbiere, kas tikai pirms pāris gadiem sākusi dot ražu, nolauzta, ķirsis ar visām saknēm izrauts. “Nu neko, jādzīvo tālāk,” smaidot atvadās Aldis.Vētra postījusi arī Tukuma centrā esošo Dzelzceļa ielu, kuras vienā pusē līdz vakardienai auga vairāki lepni koki. Daudzu no tiem vietā nu palikuši vien sašķēpelēti, apmelnējuši stumbri, bet zari mētājas kur nu kurais. Taču viss līdz šim redzētais šķiet nieks, ieraugot postažu Durbes pils parkā. Gleznainajā parkā pamatīgi plosījies vējš, nolauztie koki krītot nobloķējuši parka tiltu. Kājām slīdot, rāpjamies lejup pa gravu, lai atkal kāptu augšup un tiktu otrpus parkam.Tukumā pēc otrdienas negaisa uz katras ielas ir pa nolūzušam kokam, ir applūduši veikali un to noliktavas, tāpat lieli postījumi varētu būt nodarīti lauksaimniekiem, Latvijas Radio stāstīja laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” galvenā redaktore Ivonna Plaude.Tomēr paši lielākie postījumi pilsētā ir plūdu radītie. Plaude skaidroja, ka pilsētā jau desmitiem gadu nevar atrisināt problēmu ar notekām uz ielas. Liela lietus laikā ielas vienmēr pārplūstot. “Vienmēr ir pārpludināti namu pagalmi un veikalu telpas,” stāstīja Plaude. Tomēr šī negaisa laikā Tukumā pārplūda ielas, kuras iepriekš šķita salabotas – proti, šķita, ka notekas tajās ir izveidotas tā, lai strādātu.Liels pārsteigums bijis, ka applūdušas veikala “Maxima” telpas, kas atrodas piekalnē.

11. jūnija negaisa naktī Jaunpiebalgas novada Zosēnos norisinājās īsta izdzīvošanas drāma. Krītošs koks burtiski saplacināja kādas ģimenes dzīvojamo vagoniņu, smagi ievainojot tajā guļošos cilvēkus. Palikuši tumsā, bez elektrības un sakariem, iespiesti starp metāla lūžņiem, viņi bija spiesti cīnīties par dzīvību. Šobrīd no treilera gandrīz nekas nav palicis pāri. Gandrīz vai grūti noticēt, ka vēl pirms dažām dienām tajā dzīvoja cilvēki. 11. jūnija lielās vētras vakarā Maira vecāki jau bija devušies gulēt. Treilerī atradās viņu divguļamā gulta. Īsi pirms pusnakts blakus esošais koks nogāzās uz treilera jumtas, saspiežot to līdz pat grīdai un piespiežot arī abus cilvēkus. Milzu kļava dzīvojamo vagoniņu saplacinājusi kā alus skārdeni. Gluži vai brīnums, ka abi iemītnieki palikuši dzīvi. Taču, ieslodzīti starp koku un lūžņiem, viņi varēja paļauties tikai uz saviem spēkiem.Naktī un vētrā sasaukt palīdzību bija neiespējami, mobilais telefons gruvešos nebija atrodams. Maira tēvam Uldim pēc divu stundu pūliņiem izdevās atbrīvot iespiesto kāju un caur izsistu logu izkļūt no lūžņos pārvērstās mājvietas. Tad, kad viņš izkļuva ārā no vagoniņa, viņš saprata, ka vairs ar savām kājām paiet nespēj. Viņš rāpus uz vēdera aizrāpoja līdz kaimiņam, kas ir plus mīnus 200 metri tur tā māja. Tad tika izsaukti glābēji, ātrā palīdzība, un pēc trīsarpus stundām arī mammu izdevās izvilkt ārā,” stāstīja Mairis. Pirmais par nelaimi uzzināja Feldmaņu kaimiņš Juris, pie kura cietušais devās pie palīdzības. Bez desmit 12 bija, drausmīgākā krusa pie mums. Viss te gāja tā kā taifūns, es pat pamodos no tā trokšņa. Pēc kāda laiciņa kāds sit pie durvīm, nu un Uldis. Viņš saka – jāiet glābt Solvita. Lielais koks ir nokritis, un tas viss ir iespiests iekšā,  atcerējās kaimiņš Juris.

“Kā viņi palika dzīvi, to neviens nezina. Tas ir, kā visi saka, ka viņi ir otrreiz piedzimuši, atklāti runājot,” piebilda Juris.

“Es pat nezinu, kā tas Uldis atrāpoja. Viņš pateica, ka bija rāpojis. Kāja bija, kad atbrauca ātrie, visa nobrāzta, zila,” stāstīja Juris.

Tukuma novadā virpuļviesulis teju pilnībā nopostījis saimniecību.

“Neticējām, ka Latvijā kas tāds iespējams,” saka Tumes pagasta “Alpukalnu” māju saimnieki, kam vētra otrdien nopostīja gandrīz visu mūža laikā iekārtoto. Savā ceļā iznīcinot ēkas un ar saknēm izraujot kokus, cauri viņu pagalmam brāzās virpuļviesulis, laimīgā kārtā vien nedaudz aizskarot dzīvojamo māju, kur, šausmās sastinguši, stihiju tobrīd vēroja pieaugušie un raudāja bērni.Vētra Tukuma novada Tumes pagastā otrdien atnāca kā parasti, pakāpeniski ceļoties vējam un mācoties debesīm. Šoreiz gan pamale bijusi īpaši melna. “Tiešām melns kā ziemas vismelnākajā naktī pārcēlās pāri. Sākās vējš, no sākuma parādījās krusa, lieli krusas graudi, un tad bērni sāka raudāt, mēs vienkārši aiztaisījām ciet visu, ko varēja aiztaisīt, un staigājām uz riņķi. Tad mēs redzējām pie loga, kā paceļas jumts un nosēžas mums pie mājas logiem,” stāstīja “Alpukalnu” saimniece Laura Celma. Pilnībā nopostot kūti, “Alpukalnu” pagalmā bija ienācis virpuļviesulis.  Tāpat kā filmās. Mēs domājām, ka nekas tāds pie mums nevar notikt, bet izrādās, ka var. Dzirdējām, ka viss lūst, grab, visi koki ar saknēm ir izrauti,” sacīja Celma. Nu jau izpostītā bērzu birzs reģistrēta kā parks, un tai ir aizsargājamās teritorijas statuss. Birzī augušas naktsvijoles, kuras nopostītas. Tagad daudzu bērzu vietā pret debesīm kā šķēpi slejas asas šķēpeles. Vēl iespaidīgāks skats paveras no augšas – vecie bērzi ar visām saknēm izrauti no zemes un guļ kā sērkociņi. Zem tiem palikusi pirts un vairākas citas ēkas. Ar koku atlūzām pilna arī aka, kuras vāku norāva vējš. Par milzīgo vētras spēku liecina arī lidojošo šīfera gabalu pilnībā sacaurumotais mašīnas korpuss, atsevišķās vietās tajā redzami pat caurumi, kur spīd cauri, un šur tur vēl palikušas šīfera šķembas, kas kā asmeņi iedūrušies korpusā.

Līdzīga aina paveras arī uz neskaitāmiem lauku ceļiem vētras skartajā apkārtnē. Vējš nolauzis un visām saknēm izgāzis kokus mežos, parkos un arī kapos, kur līdz ar saknēm izrautas pamatīgas bedres, apskādēti soliņi un kapu pieminekļi. Pamatīgus postījumus nodarījuši arī milzu krusas graudi. Fotogrāfijās, ar kurām otrdien cilvēki dalījās sociālajos tīklos, redzamas ledus lodes teju olas lielumā.Lielākie vētras postījumi bija uz Ventspils un Valmieras šosejas, taču dažu stundu laikā izdevās brauktuves atbrīvot no vēja sagāztajiem kokiem.

Visticamāk, tieši zibens izlādes dēļ izcēlās seši ugunsgrēki Vidzemes pusē – Saulkrastu novadā dzīvojamā mājā dega elektrības vadi, Rūjienas novadā elektrības transformators, Raunas novadā saimniecības ēka, Alūksnes novadā koks, Burtnieku novadā elektrības vadi un Pārgaujas novadā elektrolīnijas balsts.

Vēja gāztie koki postījuši arī Baskāju taku un lielformāta fotogrāfijas pie Valguma ezera Smārdes pagastā, postījumu dēļ ir pārtraukta arī viesu uzņemšana, bet esošiem tiek atteikta uzturēšanās viesnīcā.Atpūtas kompleksa “Valguma pasaule” līdzīpašniece Vita Beļavniece vēl tikai apzina postījumus, darbinieki steidz atbrīvot no kokiem vismaz Baskāju taku. Mākslas telpā, kas atrodas Valguma mežā, mēģinās izglābt lielāko daļu fotomākslinieku bilžu, taču, visticamāk, trešā daļa zem kokiem ir bojātas neatgriezeniski. Ar saknēm izgāztas vai nolauztas vismaz 40 milzu priedes, egles, oši. Trīs priedes uzgāzušās viesnīcas jumtam.

Otrdien, 11. jūnijā, saistībā ar negaisu un lielo vēju ugunsdzēsēji glābēji saņēma vairāk nekā 50 izsaukumu, no kuriem lielākā daļa bija par to, ka viens vai vairāki koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, arī uz dzīvojamās mājas jumtiem un automašīnām, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Postošais negaiss, kas šonedēļ plosījās Latvijā, skāra arī Kuldīgas novadu. Vislielākie postījumi nodarīti Kabiles pagastā – liels daudzums nolauztu koku un norauta arī daļa skolas jumta. Zemniekiem bojāti labības lauki, nokapātas ogas, dārzeņi un stādi.

Pērkona negaisa dēļ otrdienas vakarā vairākiem tūkstošiem mājsaimniecību traucēta elektroapgāde, liecina dati elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” elektroapgādes atslēgumu kartē. Tāpat arī otrdienas vakarā būtiski traucēta vilcienu satiksme līdz Slokai un Jaunķemeriem, cilvēkus no vilcieniem pārvietojot autobusos.

Otrdienas pievakarē Alsungas un Kuldīgas novadā, vēlāk arī Kandavas un Talsu novadā pērkona negaiss atnesis līdz pieciem centimetriem lielus krusas graudus, liecina sociālajos tīklos publicētās fotogrāfijas. Alsungas apkaimē un Kuldīgas novada Īvandē lielāko krusas graudu diametrs sasniedzis četrus līdz piecus centimetrus. Par lielgraudu krusu iedzīvotāji ziņojuši arī no Kuldīgas pievārtes, kā arī no Kuldīgas novada Kabiles, Kurmāles, Padures, Pelču, Rumbas un Snēpeles pagasta. Vēlāk vairākus centimetrus lieli krusas graudi sasnieguši arī Kandavas novadu un Sabili. Krusa, kā arī spēcīgas lietusgāzes un vēja brāzmas nodarījušas postījumus dārziem. Vietām lūzuši koki, aizšķērsoti ceļi un izskaloti zemes ceļi. Negaisa mākoņi, kas plosās Kurzemes ziemeļu un centrālajā daļā, ir līdz šim spēcīgākie Latvijā šogad. Līdz šim reģistrēti aptuveni desmit tūkstoši zibens spērienu. Pēc septiņiem vakarā stiprākā zibeņošana un lietusgāzes ir Ziemeļkurzemē, it īpaši teritorijā uz dienvidiem no Talsiem, sasniedzot Tukuma novadu. Negaisa mākoņi virzās austrumu, ziemeļaustrumu virzienā – uz Rīgas līci. Vēlāk spēcīgs negaiss iespējams arī Vidzemē, galvenokārt ziemeļos. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis oranžās krāsas brīdinājumu par valsts ziemeļu daļā gaidāmu spēcīgu pērkona negaisu. Vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20-24 metrus sekundē, nokrišņu daudzums – pat 40 milimetru. Iespējama arī lielgraudu krusa.

Zemāk dažādu aculiecinieku negaisa mākoņa un postijumu foto no dažādiem soc. tīkliem un ziņu portāliem: