INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO

2018.gads 27.novembris: Ziema Rīgā atnāk ar blīkšķi!

Otrdienas vakarā Rīgas iedzīvotājus netipiski novembrim pārsteidzis zibens un pamatīgs pērkona dārds, par ko tūdaļ pat daudzi steidza savas emocijas paust sociālajā vietnē Twitter. Ne viens vien rīdzinieks otrdien īsi pēc pulksten desmitiem vakarā, kad aiz loga rāmi snieg sniegs, izdzirdēja pērkona dārdu un arī zibens uzplaiksnījumu. Par notikušo pārsteigumu pauž cilvēki sociālajos tīklos, sak, kā tad tā – novembra beigās pērkons un zibens!? Taču tā tik tiešām bija, daudzviet Rīgā bija redzama un dzirdama šī dabas parādība. Sociālajos tīklos lēš, ka kas tāds atgadījies tikai Rīgā, citur ne.

Tomēr, kā skaidro meteorologs Toms Bricis, satraukumam nav pamata, jo piekrastē tas tiek fiksēts gandrīz katru ziemu. Rīgā snigšanas laikā fiksēti 3 zibeņi. Piekrastē tas notiek gandrīz katru ziemu. To izraisa auksta gaisa ieplūde virs siltiem Rīgas līča ūdeņiem, rodas lieli gubu mākoņi, kuros ir ūdens šķidrā, tvaika un sasalušā veidā, kas ir dažādi lādēts, rodas zibens. Arī šoreiz tas notika aukstajām arktiskam gaisa masām plūstot pāri vēl siltiem jūras ūdeņiem. Radās tā saucamais līča efekts jeb “Lake Effect”.

Pērkona negaiss, kas otrdien, 27. novembrī, pārsteidza Rīgas iedzīvotājus un viesus, nodarījis skādi Latvijas Universitātes rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā (LU RSeIA) “Babīte” – dabas stihija apskādējusi divas priedes un datoru, kurš atradies ēkā, kas ir aptuveni 200 metrus no priedes. Kā “Tavs Dārzs” stāsta LU RSeIA “Babīte” pētniece Gunita Riekstiņa, otrdienas vakarā ap pulksten 22 bijis ne tikai sniegputenis un krusa, bet pamatīgs pērkona negaiss un zibsnis, kas pārsteidzis Babītes, Imantas un arī pārējos iedzīvotājus Rīgā un tās apkārtnē.

Kad nākamajā dienā pētniece aizgājusi uz darbu, tad arī ar kolēģiem pamanījusi negaisa radītos postījumus – saspertās priedes. “Zemē ir pilnīgi bedre izsperta,” tā postažu pie simtgadīgās priedes raksturo pētniece. Savukārt koka miza aizlidojusi vismaz 30 metrus tālāk no priedes. Tāpat pētnieki pamanījuši, ka no zibens, visticamāk, cietusi vēl viena priede, kas aug 30 metrus tālāk no simtgadīgās. “Tai ir svītra uz stumbra, bet ne tik vērienīga kā simtgadīgajai,” norāda pētniece. Taujāta, vai zibens skartie koki bijia kādas īpašas sugas, pētniece atzīst, ka tās ir parastās priedes. Turklāt – simtgadīgajai priedei ir divas galotnes. Meža zinātāji LU RSeIA “Babīte” pētniekiem pēc šī atgadījuma arī stāstījuši, ka zibens sper kokos, kuriem ir divas galotnes.

Vaicāta, kāds būs koka liktenis pēc dabas stihijas, pētniece teic tā: “Atstāsim kā objektu, lai apmeklētāji var redzēt, kā izskatās koks, kuru saspēris zibens.” Tāpat dabas stihija nav saudzējusi datoru, kurš atradies ēkā, kas ir aptuveni 200 metrus no priedes. Kā stāsta pētniece, spēriena rezultātā sabojāts datora barošanas bloks un arī interneta modems. “Trešdien atnāca meistars un to salaboja.”

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, pērkona negaiss Latvijas piekrastē ziemas sākumā ir regulāra parādība. 2013. gada 7.- 8. decembrī Rīgu šķērsoja pat četri negaisa mākoņi.

Reģistretie zibeņi un saspertas priedes.(foto)

Savukārt naktī 29. novembrī sals Vidzemē sasniedza jau-17 grādus.

Daži skati no ziemas Vidzemē:

Ziemas sākums Rīgas apkārtnē, manas bildes.

WordPress.com blogs.

<span>%d</span> bloggers like this: