Kad jūra atkāpjās… 2016. gada oktobris.

Spēcīgā anticiklona un austrumu vēju dēļ, oktobrī no Baltijas jūras uz Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu aizplūduši aptuveni 200 miljardu kubikmetru ūdens. Vidēji ūdens līmenis krities par 80 centimetriem, taču vēl pāragri teikt, vai tas būs gada zemākais rādītājs.Saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta aprēķiniem oktobra pirmo divu nedēļu laikā no Baltijas jūras aizplūduši aptuveni 200 kubikkilometru jeb 200 miljardu kubikmetru ūdens. Jau kopš 4.oktobra laikapstākļus Baltijas jūras reģionā nosaka spēcīgs anticiklons, kas izraisījis noturīgu un brīžiem stipru austrumu vēju. Tā ietekmē ūdens no Baltijas jūras caur šaurumiem, kas atrodas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju, ieplūdis Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā.

Ilgstošs austrumu, dienvidaustrumu vējš izraisa šādu efektu.Pēdējās dienās Baltijas jūras piekrastē novērojama kāda gana reta parādība – nokrities ūdens līmenis un jūra atkāpusies vairākus simtus metrus no krasta. Īpaši neierasti šobrīd izskatās Kolkas ragā. Eksperti ievērojamo jūras atkāpšanos skaidro ar anticiklonu un austrumu puses vējiem, kas ūdeni vienkārši aiznesuši prom. Taču, jau drīzumā ūdens atgriezīsies un nesīs pozitīvas pārmaiņas. Speciālisti norāda, ka ūdens būs daudz sāļāks un bagātīgs ar skābekli, un tas pat varētu iedvest dzīvību Baltijas jūras mirušajās zonās. Pastiprinoties austrumu vējam, visā Latvijas piekrastē ūdens līmenis ir zems, tādēļ pludmales kļuvušas krietni platākas. Arī Kolkas rags, kas allaž bijusi sauszemes spicīte, nu ir kļuvis daudz plašāks. Netipisko dabas parādību savām acīm apskatīt brauc simtiem interesentu no visas Latvijas. Ar sausām kājām var nokļūt tur, kur parasti jūrā iebrist nevarēja. Kolkasragā vējš gāž nost no kājām. Tas šobrīd te ir visstiprākais visā Latvijā, un ieskrienas līdz 20 metriem sekundē. Smiltis, kas gulējušas jūras dibenā, nu ar milzu ātrumu vējš izcilā. Elīna
Es esmu kolciniece, bet, ka tik tālu jūra būtu atkāpusies, es neesmu redzējusi. Ir bijis dažādi, bet, ka tik tālu var aiziet līcī ar sausām kājām, to es redzu pirmo reizi.Savukārt citi kolcinieki zina stāstīt, ka pēdējo reizi jūra tik tālu atkāpusies 1986.gadā un turpmākos gadus nav nākusi atpakaļ vecajās vietās. Vietējie secinājuši – tā tas būs mūžam un deviņdesmitajos gados uzcēluši pieminekli – Saules zīmi. Šobrīd, kad jūra atkal atkāpusies, drupas no kādreizējā pieminekļa ir atsegtas. Dzintra Tauniņa, Kolkas mūzikas skolas skolotāja, kura pa klases logiem katru dienu vēro jūru: Pirms vairākiem desmitiem gadu Kolkā bija izveidota Saules zīme, tur patiešām bija tāds sēklis izveidojies, apaudzis ar kokiem, krūmiem. Tāda kā lagūna pat izveidojusies bija, bet 2001.gadā tas viss vienā naktī tika aizskalots jūrā. Visa tā zīme ar akmeņiem. Spēcīgā anticiklona un austrumu vēju dēļ, oktobrī no Baltijas jūras uz Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu aizplūduši aptuveni 200 miljardu kubikmetru ūdens.Kolkasragā veidojās interesanti skati ne tikai tādēļ, ka jūrasūdens atkāpies tālu no krasta, bet arī vēja dēļ. Brāzmainais, stiprais Austrumu vējš no līča jeb “mazās jūras” nesa lielus viļņus, savukārt “lielās jūras”  pusē, raga aizvējā jūra bija mierīga. Šiem ūdeņiem satiekoties, izveidojās gluži vai  novilkta līnija no raga līdz bākai. Austrumu pusē sitās baltas viļnu putas, atduroties pret mierīgo līnijas malu otrajā pusē. Jūras atkāpšanās arī Liepājas Karostā nedaudz vairāk atklāja skatieniem to, ko parasti slēpj ūdens. Ūdens bija nokrities tik daudz, ka fortu drupas varēja apstaigāt un apskatīt arī no otras puses gandrīz gar visu krastu. Parasti gar drupām daudzviet skalojas ūdens. Tas pievilināja daudzus apmeklētājus, un brīvdienās autosatiksme uz fortiem bija ļoti intensīva. Skatītāju sarunās bija dzirdamas gan sajūsmīgas balsis: “Cik iespaidīgi!”, gan neizpratnes jautājumi: “Kas gan te tik īpašs? Vai tāpēc mums bija 250 kilometrus jābrauc?” Pārmaiņas gan vislabāk spēj novērtēt tie, kuri fortu drupas apskatījuši bieži – viņi tad arī saskata “pirms un pēc” efektu.Vidēji ūdens līmenis krities par 80 centimetriem, taču vēl pāragri teikt, vai tas būs gada zemākais rādītājs.Saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta aprēķiniem oktobra pirmo divu nedēļu laikā no Baltijas jūras aizplūduši aptuveni 200 kubikkilometru jeb 200 miljardu kubikmetru ūdens. Jau kopš 4.oktobra laikapstākļus Baltijas jūras reģionā nosaka spēcīgs anticiklons, kas izraisījis noturīgu un brīžiem stipru austrumu vēju. Tā ietekmē ūdens no Baltijas jūras caur šaurumiem, kas atrodas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju, ieplūdis Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā.

 

Vai atdzīvosies jūras mirušie reģioni?

Retā dabas parādība patiesībā Baltijas jūras vides veselībai nāk par labu. Jo aizplūdušā ūdens vietā tuvākajās nedēļās ienāks jauns, sāļāks un ar skābekli bagātāks ūdens.Vadims Jermakovs, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks: Protams, tas neies pa virspusi, tas ies dziļākajā slānī un kopumā tas radīs labvēlīgu efektu visā Baltijas jūrā, ja tāds ūdens ieplūdīs diezgan lielā apmēram, tas varētu atveseļot Baltijas jūras vidi pat uz dažiem gadiem, tādā ziņā efekts būtu ļoti pozitīvs. Daļēji jaunā ūdens ieplūšana varētu arī atdzīvināt Baltijas jūras mirušās zonas – vietas, kur jūras gultnē nav skābekļa un ir izzudusi dzīvība. Tikmēr jūras atkāpšanās būtisku postažu ūdens iemītnieku daudzveidībai nav radījusi, jo tie pieraduši pielāgoties ekstremālai videi un apstākļiem. Būtiska ūdens līmeņa paaugstināšanās Baltijas jūrā sāksies jau rīt, kad austrumvējus nomainīs rietumvēji.

Skati VAKARBUĻLOS, 25. oktobrī.

Skati Kolkā Un Liepājas Karostā.

Skati Daugavgrīvā un uz Mola.

Vakarbuļli ap 18.oktobri…