03.06.2019 – 09.06.20 Šonedēļ gaidāms karstuma vilnis, vēlāk būs arī negaisi.

Ilgtermiņa prognozes vasarai.

Ilgtermiņa prognozes joprojām vēsta, ka šā gada vasara Latvijā, visticamāk, būs silta un samērā sausa. Eiropas Savienības programmā “Copernicus” pieejamie dati neļauj secināt, ka šogad sagaidāma tikpat sausa un karsta vasara kā pērn, taču gaisa temperatūra gaidāma virs normas un nokrišņu daudzums varētu būt mazāks par ilggadējo vidējo rādītāju. Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta publicētās ilgtermiņa prognozes liecina, ka gan jūnijā, gan jūlijā gaisa temperatūra gaidāma aptuveni grādu augstāka par normu. Nokrišņu daudzums šomēnes varētu būt 25% mazāks par ierasto lielumu, jūlijā – tuvu tam. Arī Dānijas Meteoroloģijas institūts ziņo, ka jūnijā un jūlijā būs daudz saulainu, siltu un karstu dienu, savukārt prognozes augustam uzrāda lielāku varbūtību, ka aktivizēsies Atlantijas cikloni, atnesot vēsāku un lietaināku laiku. ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes sniegtās prognozes vēsta par karstu un sausu jūniju, arī jūlijā gaisa temperatūra var saglabāties virs normas un nokrišņu daudzums zem tās, turpretī augustā gan temperatūra, gan lietus apjoms varētu būt tuvu ilggadējiem vidējiem rādītājiem.

Laika un dabas vērotājs Vilis Bukšš arī paredz siltu, saulainu un ari otrā pusē negaisiem bagātu vasaru. Šogad vasarīgais laiks maija otrajā jau aizsāka kopumā siltu, pērkoņainu un ar nokrišņiem bagātu vasaru tās otrajā pusē. Atbilstoši Mokeja dienai (23. maijs) vasara rādās būt silta, ar vairākām karstām dienām jūlijā un augusta pirmajā pusē. Uz pērkoņainu vasaru norāda gan pirmais pērkons 8. martā, kas ierūca dienvidvējā, gan 28. janvāris, kas paredz vasaru. Arī dzeguze iekūkoja jau aplapotos kokos un tā ir laba zīme, ka vasara būs silta un auglīga. Šopavasar salīdzinoši maz maijvaboļu un tas savukārt norāda uz siltu, bet ne karstu vasaru. Toties odi un knišļi jau kopš 12. maija kož un tā ir zīme, ka būs gan meža ogas, gan sēnes. Atbilstoši decembrim un aprīlim, tāpat arī nozīmīgām dienām janvārī, tad jūnijs rādās būt drusciņ siltāks kā parasti un vairāk sauss kā mitrs. Atbilstoši ievu zieda vēsumam maija sākumā, tad arī rudzu ziedā, laikā līdz 12. jūnijam, dažviet iespējamas nakts salnas. Laiks ap Vasaras saulgriežiem (21. jūnijs) un Jāņos vasarīgi silts, ar īslaicīgu lietu un pērkonu, bet bez ilgstošiem nokrišņiem.  Ap Pēteriem (29. jūnijTālāk, jūlijs – silts, pērkoņains un nokrišņiem bagātākais vasaras mēnesis. Jūlijā iespējamas stipras pērkona lietusgāzes. Ja seko 7. janvārim, kas ir pirmā diena pēc Zvaigznes dienas (6. janvāris), tad vasarā karstākas un pērkoniem bagātākās dienas var būt pēc vecās Pēterdienas, tas ir, pēc 12. jūlija.s) iespējamas dienas, kad temperatūra var pietuvoties plus 28, 30 grādiem. Augusts – līdz mēneša vidum silts, daždien arī karsts un ar īslaicīgām, bet nereti stiprām pērkona lietusgāzēm. Mēneša otrajā pusē silts, nokrišņi īslaicīgi. Atbilstoši nozīmīgām dienām maija sākumā, tad augusta beigās iespējamas arī pirmās rudens salnas. Jārēķinās, ka sausās un mēreni siltās vasarās naktīs līdz Jāņiem vēl iespējamas salnas. 1992. gada vasarā, kas bija salīdzinoši sausa un lielākoties saulaina, naktis bija vēsas un pat 6. jūlijā salnas dažviet apkoda kartupeļu lakstus.

Atbilstoši īstermiņa prognozēm nākamās nedēļas vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs gaidāma sešus grādus augstāka par normu jeb 1981.-2010.gada attiecīgā perioda vidējo temperatūru. Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi nākamnedēļ gaidāmais karstums atkāpsies svētdien, 9.jūnijā, bet dažas dienas vēlāk tas var atgriezties. Vietām gaidāms īslaicīgs lietus un pērkona negaiss; plašākas lietusgāzes iespējamas, sākot ar ceturtdienu, un lielākais nokrišņu daudzums prognozēts Kurzemē.

Laiks šonedēļ.

 Jau nedēļas sākumā kļūs siltāks, un no trešdienas Latvijā sāksies karstuma vilnis. Latvijā valdīs karstums – gaisa temperatūra vairākās dienās pakāpsies līdz +28..+32 grādiem, apstiprina jaunākās laika prognozes.

Nedēļas sākumā, pastiprinoties anticiklona ietekmei, debesis skaidrosies un gaiss pakāpeniski iesils. Pirmdien gaisa temperatūra dienā sasniegs +16…+21°, teritorijas centrālajā daļā vietām līdz +25°, bet naktī termometra stabiņš nenoslīdēs zem +10…+17° atzīmes.  Nedēļas vidū termometra stabiņš dienas laikā daudzviet pakāpsies līdz  +28…+29° atzīmei, vietām līdz pat +30…+32 grādiem, arī naktis būs relatīvi siltas, gaisam atdziestot tikai līdz +15…+19° atzīmei. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš un nokrišņi nedēļas sākumā nav gaidāmi. Vēlāk, nedēļas vidū un otrajā pusē iespējamas spēcīgas pērkona lietusgāzes. Visticamāk, negaisa mākoņi skars mazas teritorijas, visvairāk tie iespējami Kurzemē, un valsts lielākajā daļā palielināsies sausums un ugunsbīstamība. 

Nedēļas izskaņā  dienās gaisa temperatūra saglabāsies +20…+29° robežās, vietām piekrastes rajonos būs vēsāks, tur +17…+23°, naktīs +16…+20°. Sestdien daudzviet gaidāms lietus un vietām iespējams pērkona negaiss.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem ūdens temperatūra lielākajās upēs un ezeros patlaban ir +13..+18 grādi, jūras piekrastē – vidēji +10..+14 grādi. Nedēļas gaitā ūdens pakāpeniski iesils.

6. jūnijs: Ceturtdienas pēcpusdienā Ventspilī fiksēti +32,2 grādi, līdz ar to esam piedzīvojuši karstāko 6. jūniju meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta šajā datumā, bija +30,9 grādi tālajā 1885. gadā Rīgā un +31,1 grāds 2011. gadā Ventspilī. Rīgas centrā gaiss sakarsa līdz +29,9 grādiem, tādēļ galvaspilsētas centrā rekords nav kritis, bet Daugavgrīvā gan bija +31 grādu karsts. Kopumā rekordi pārspēti 13 novērojumu stacijās, vēl trijās sasniegts iepriekšējo rekordu karstums. Aizvadītajā naktī Rīgas centrā termometra stabiņš nenoslīdēja zemāk par +20 grādiem. Naktis, kad nekļūst vēsāks par +20 grādiem, sauc par tropiskajām naktīm. Šī bija agrākā zināmā. Iepriekšējais rekords uzstādīts 1988. gadā, kad pirmā tropiskā nakts bija 8. jūnijā.

5. jūnijs: Šodien (līdz plkst. 15:00) 16 novērojumu stacijās pārspēts staciju 5. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pāvilostā pārspēts arī šīs dienas absolūtais maksimums +30.5° (iepriekš Kolkā +30.4° 1956.g.). Arī rīt un parīt karstums saglabāsies/

4. jūnijs: Šodien Kurzemē 4 novērojumu stacijās pārspēts staciju 4. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Stiprākais karstums ticis reģistrēts Mērsragā: +29,4 grādi. Rītdiena būs vēl karstāka!

 

16.07.2018 – 22.07.2018 Sākas pēdējo gadu stiprākais un ilgākais karstuma vilnis.

Latvijā sācies viens no garākajiem karstuma viļņiem pēdējos gados. Nav gaidāms rekordliels karstums – saulainākajās dienās gaisa temperatūra var sasniegt +27..+32 grādus. Paredzams, ka šī būs karstākā nedēļa Latvijā kopš 2015. vai 2014.gada. Lai gan maksimālā gaisa temperatūra nebūs tik augsta kā dažās dienās iepriekšējos gados, karstums būs ilgstošs, ar siltām naktīm un palielinātu gaisa mitrumu. Visu nedēļu laiks Latvijā būs karsts un lielākoties sauss, tomēr dažās dienās vietām gaidāmi negaisi, kas var būt stipri, liecina prognozes. Katru dienu vietām valstī iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, lietus mākoņi biežāk veidosies austrumu novados – Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, tomēr tie skars nelielas teritorijas, citviet no jauna pastiprināsies sausums.

Gaisa temperatūra dienās lielākoties būs +26..+31 grāda robežās, bet naktīs +15..+20 grādi, līdz ar to dažviet, pārsvarā Rīgā, gaidāmas tā sauktās tropiskās naktis, kad temperatūra nenoslīd zemāk par +20 grādiem. Katru dienu gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstināsies virs +25 grādiem, nepārsniedzot +32 grādus. Atbilstoši vēja virzienam nedaudz zemāka gaisa temperatūra būs piekrastes novados un pilsētās. Karstums sevišķi slikti ietekmēs cilvēku pašsajūtu un veselību, jo būs ilgstošs, turklāt glābties no karstuma daudziem nebūs iespējams arī naktīs, jo mājokļi nespēs atdzist līdz jaunas dienas svelmes sākumam. Nedēļas pirmajā daļā negaisu Latvijā būs pavisam maz, tie pārsvarā veidosies vietām valsts dienvidu un austrumu daļā, savukārt ceturtdien un piektdien ir cerības uz mazliet plašākām lietusgāzēm, tomēr tie aizvien būs lokāli negaisi, lielākoties Latvijas centrālajā un austrumu daļā. Daudzviet pastiprināsies sausums, īpaši Kurzemē, kur lietus iespējamība vismazākā. Gaidāms, ka nedēļas gaitā daudzviet ievērojami pieaugs ugunsbīstamības mežos. 

Lai gan karstā laikā Latviju nereti piemeklē postošs pērkona negaiss, šonedēļ sinoptiskā situācija nebūs labvēlīga plašiem un spēcīgiem negaisa mākoņiem. Stipras lietusgāzes, krusa un vētra iespējama tikai atsevišķās vietās, ne plašā teritorijā.

————————————————————————————————————————————+

18. JŪLIJS: Nedēļas otrajā pusē karstums nedaudz mazināsies un vietām gaidāmi negaisi, liecina prognozes. Līdz šim valdošo ziemeļaustrumu vēju pakāpeniski nomainīs ziemeļrietumu vējš, kas nesīs nedaudz vēsāku gaisu no jūras puses. Jūtami vēsāks kļūs piekrastē, kur temperatūra pēdējās dienās pārsniegusi +30 grādus, brīvdienās tā būs no +21..+23 grādiem pie jūras līdz +24..+28 grādiem citviet valstī. Naktīs temperatūras kritums būs mazāks, gaiss nebūs vēsāks par +14..+19 grādiem. Tā kā pie mums ieplūdīs mitrāka gaisa masa, laiks kļūs sutīgāks un spiedīgāks, īpaši valsts austrumos. Turpmākajās dienās biežāk Latvijā veidosies negaisa mākoņi, kas galvenokārt skars Vidzemi un Latgali, bet mazāka negaisa iespējamība ir Kurzemē un visas piekrastes garumā. Negaisi būs izmēros diezgan nelieli un mākoņi mazkustīgi, tāpēc lietus gaidāms salīdzinoši nelielā valsts daļā. Nākamnedēļ karstums, visticamāk, atkal pastiprināsies un temperatūra atkal pārsniegs +30 grādu atzīmi. 

Karstuma un sausā laika dēļ daudzviet, īpaši Kurzemē, turpinās paaugstināties ugunsbīstamība, kas jau šobrīd ir bīstami augsta. Ūdenstilpēs turpināsies lēna ūdens līmeņa pazemināšanās, taču ūdens temperatūra saglabāsies augsta un vēl kāps, tāpēc arvien vairāk vietās iespējama toksisko zilaļģu ziedēšana. Vienlaikus lokālas, bet intensīvas lietusgāzes vietām var izraisīt īslaicīgus plūdus.

Siltā ūdens dēļ ezeros un jūrā, dažviet arī upēs var savairoties toksiskās zilaļģes, tādēļ vajadzētu izvairīties no peldēšanās ūdenstilpēs, kur nav straumju un ūdens apmainās lēni; nevajadzētu riskēt peldēties ūdenī, kas ir acīmredzami netīrs. Zilaļģu masveida savairošanos var atpazīt pēc ūdens netīri zilganzaļās krāsas, plēves uz ūdens un izskalojumiem krastā. 

Karstuma vilnis Latvijā, visticamāk, turpināsies visu jūliju. Ļoti iespējams, ka šī būs viena no karstākajām vasarām Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.